Starptautiskā krimināltiesa izdod orderi Netanjahu aizturēšanai

Apsūdzības saistītas ar "Hamās" uzbrukumu Izraēlai 2023.gada oktobrī un sekojošo Izraēlas karu ar "Hamās" Gazas joslā.

Starptautiskās krimināltiesas tiesneši paziņojuši, ka ir "pamatoti iemesli, ka personas bija "krimināli atbildīgas" par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Izraēlas un "Hamās" kara laikā."

Gan Izraēla, gan Hamās apsūdzības ir noraidījušas.

Tiesas lēmums padara Netanjahu un pārējos par starptautiskā meklēšanā izsludinātiem aizdomās turamajiem, kas, visticamāk, vēl vairāk apgrūtinās centienus panākt pamieru Gazas joslā. Tomēr lēmuma praktiskā ietekme varētu būt ierobežota, jo Izraēla un ASV, kas ir Izraēlas galvenā sabiedrotā, nav Starptautiskā krimināltiesas locekļi. Turklāt vairākas "Hamās" amatpersonas, ko tiesa nolēmusi aizturēt, jau ir nogalinātas karā.

Netanjahu un citas Izraēlas amatpersonas ir nosodījušas tiesas galvenā prokurora Karima Hana prasību izdot orderus, saskatot tajā antisemītismu. Arī ASV prezidents Džo Baidens kritizēja prokuroru un pauda atbalstu Izraēlas tiesībām aizstāvēties pret "Hamās".

Izraēlas Ārlietu ministrija septembrī paziņoja, ka apstrīdējusi Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju, un apgalvo, ka tiesa nav devusi Izraēlai iespēju pašai izmeklēt apsūdzības pirms orderu pieprasīšanas.

Neraugoties uz orderiem, neviens no aizdomās turētajiem, visticamāk, drīzumā nenonāks Hāgas tiesnešu priekšā. Tiesai nav savas policijas, kas varētu izpildīt orderus, un tā paļaujas uz sadarbību ar dalībvalstīm.

Tomēr aizturēšanas draudi Netanjahu un Galantam varētu apgrūtināt ceļošanu uz ārzemēm.

Tiesa, Krievijas diktators Vladimirs Putins, kas arī izsludināts meklēšanā ar Starptautiskās krimināltiesas orderi par kara noziegumiem Ukrainā, nesen apmeklēja tiesas dalībvalsti Mongoliju un tur netika aizturēts.

Dalībvalstīm ir pienākums aizturēt aizdomās turētos, ja ir izdots orderis un viņi ierodas to teritorijā, bet tiesai nav mehānisma, kā izpildīt savus orderus.