Vācijas prezidents kopā ar dzīvesbiedri Elki Bīdenbenderi Rīgā ieradies drīz pēc pārvēlēšanas amatā. Ar pārliecinošu balsu vairākumu uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu Šteinmeieru ievēlēja svētdien. Divu dienu vizīte sākās ar sarunām Rīgas pilī, kurās uzmanība veltīta drošības situācijai Eiropā. Rīgu Šteinmeiers apmeklē, atsaucoties Egila Levita ielūgumam piedalīties Satversmes simtgades pasākumos.
Savā uzrunā pēc balsojuma Šteinmeiers aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu "atlaist vaļā cilpu ap Ukrainas kaklu un pievienoties centieniem saglabāt mieru Eiropā". Un arī šodien sarunās Rīgas pilī viens no galvenajiem apspriestajiem tematiem bija Kremļa radītie militārie draudi.
"Latvija un Vācija abas iestājas par to, lai starptautiskā kārtība balstītos uz likumiem un noteikumiem – lai valda likuma spēks, nevis princips "kam spēks, tam vara". Tā ir Krievijas vadība, kas ar savu karaspēku un militārās iebaidīšanas politiku apdraud Eiropā mieru. Tā ir Krievijas vadība, kas ir atbildīga par to, ka daudzi cilvēki Austrumeiropā, arī Latvijā, šajās dienās baidās no militāras konfrontācijas un kara. Tāpēc mēs atbalstām savus partnerus Eiropas Savienībā (ES) un NATO."
Praktiski apliecinot atbalstu Baltijas valstīm, Vācija jau ir paplašinājusi sava karaspēka klātbūtni Lietuvā. Taču Berlīne vienlaikus izpelnījusies kritiku, ka Ukrainai tā nesniedz militāru palīdzību. Kā norāda Šteinmeiers – Vācija ir koncentrējusies uz krīzes atrisināšanu diplomātiskā ceļā.
"Visi centieni ir veltīti tam, lai novērstu, ka situācija uz Krievijas un Ukrainas robežas attīstās līdz militāram konfliktam vai karam. Tie ir mūsu galvenie centieni. NATO un ES partneri rīko sarunas, un, es nedomāju, ka mūs viedokļi atšķiras."
Gan Šteinmeiers, gan Levits vērsa uzmanību tam, cik liela nozīme ir rietumvalstu vienotai nostājai Krieviju sodīt ar bargām sankcijām, ja tā nolemtu iebrukt Ukrainā.
Latvijas prezidents tikšanās laikā paudis valsts nostāju, ka Krievijas agresīvā izturēšanās nav pieņemama. Prezidenta ieskatā, tas, vai šī agresija turpināsies, ir atkarīgs no Rietumu vienotības un atbildes, kurai jābūt vienotai un spēcīgai – tādai, lai Maskava, kalkulējot ieguvumus un zaudējumus no agresijas pret Ukrainu, uzskatītu, ka tā zaudēs vairāk nekā iegūs. "Krievijas agresīvā izturēšanās ir, protams, nepieņemama. Un lielā mērā tas, vai šī agresija turpināsies, ir atkarīgs no rietumu vienotības, no rietumu atbildes, vai šī atbilde būs vienota un spēcīga. Tā, ka Maskava, kalkulējot ieguvumus un riskus, varēs uzskatīt, ka tā vairāk zaudēs nekā iegūs ar šo agresiju. Mēs arī konstatējām, ka rietumi ir vienoti," uzsvēra Levits.
Rietumi, NATO un ES ir vienota. Turklāt, lai atturētu agresiju, tiek gatavotas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas tai būšot ļoti sāpīgas. Valsts prezidents norādīja, ka neviena no iespējamām sankcijām nav izslēgta un tās visas ir "uz galda". Prezidents arīdzan vērsa uzmanību uz to, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunām ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu no Maskavas nāk pretrunīgi signāli."
Abi prezidenti arī uzsver, – ja Krievija patiesi vēlas deesakalēt situāciju, tai ir jāatsauc savas karaspēks no Ukrainas pierobežas. Bet pirmie signāli no Kremļa, ka tas jau daļēji esot sācies, pagaidām tiek uztverti ar lielu piesardzību.
"No Maskavas nāk pretrunīgi signāli. Mēs vēl nevaram pateikt, kāds būs rezultāts. Bet nu katrā ziņā, iespējams, ka ir zināms domāšanas process iesācies Maskavā, vai tiešām šī agresija dos to, ko Krievija vēlas sasniegt," sacīja Levits.
Šteinmeiers Rīgā viesojas, lai piedalītos Satversmes simtgades pasākumos. Rakstot pamatlikumu, Satversmes tēvi bija iedvesmojušies arī no Vācijas konstitūcijas. Rīt Šteinmeiers uzstāsies Valsts prezidenta rīkotajā konferencē, kas veltīta apaļajai gadadienai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
