Strauji augot vilku populācijai, Lietuvā aicina palielināt kvotu medniekiem

Ar mobilo telefonu filmētie kadri iemūžināti Lietuvas pilsētā Utenā. Diennakts tumšajā laikā, autostāvvietā divi vilki dzinās pakaļ savam upurim – meža zaķim. Saņemoties drosmi, vietējā iedzīvotāja Renāte, sekoja dramatiskajai cīņai.

Eksperti apliecina – šis gadījums nav unikāls, bet gan drīzāk likumsakarība. Vilku populācija strauji aug. Arī Lietuvas lauksaimnieki saskaras ar ievērojamiem zaudējumiem. Vilki plosa aitas un citus mājlopus. Uzbrūk arī suņiem un kaķiem. Eksperti uzskata – vilki ir sapratuši, ka tuvāk civilizācijai upuris ir vieglāk iegūstams.

"Kādreiz bija vienkārši neiedomājami, ka vilks varētu klejot pagalmos. Viņi baidītos. Tagad vairs nē," pauž dabas pētnieks Selemonas Paltanavičius.

Eksperts gan mierina – uzbrukumi cilvēkam pilsētvidē esot tikpat kā neiespējami. Instinktu līmenī šiem plēsējiem tik lielas pārspēka sajūtas nav.

Vilku populāciju regulē kvota, kas nosaka, cik vilku gadā drīkst nomedīt. No oktobra līdz martam. Pagājušajā gadā tika noteikts 190 vilku limits, un tas tika izpildīts jau janvārī.

"Tagad ņemot vērā zaudējumus, lauksaimniekiem un viņu īpašumiem, mēs uzskatām, ka limits jāpalielina vismaz līdz 300 pelēčiem gadā," norāda Lietuvas Mednieku un zvejnieku asociācijas direktors Laimonis Daukša.

Izmaiņas nomedījamo vilku kvotā šobrīd pieņemtas nav. Salīdzinājumam – Latvijā Valsts meža dienests noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 280 dzīvnieku apmērā. Turklāt to drīkst jau no jūlija vidus.

Tāpēc mednieku organizācijas pārstāvis Lietuvā rudens priekšvakarā lauksaimniekus aicina pārskatīt iespējas pasargāt mājlopus, īpaši, jau aitas.Viļnas apkārtnē vilki šogad jau nokoduši 109 aitas, aptuveni divreiz vairāk nekā pērn.

Savukārt, ja viensētu īpašnieki pa dienu atrodas darbā, izvērtēt vai viņu māju suns ir pietiekami spēcīgs, lai atvairītu uzbrukumu.