Strīds par Grenlandi pāraug ekonomiskā spiedienā; Eiropa tikmēr cenšas noturēties diplomātijas rāmjos
Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandi ir ieguvusi negaidīti personisku un politiski sprādzienbīstamu pavērsienu. ASV prezidents savas teritoriālās ambīcijas tagad sasaista ar Nobela Miera prēmijas nesaņemšanu, vienlaikus draudot Eiropai ar ekonomisku spiedienu. Eiropa tikmēr cenšas noturēties starptautisko tiesību un diplomātijas rāmjos.
Privātā vēstulē, kas adresēta, Norvēģijas premjerministram, Donalds Tramps savu ieceri pārņemt kontroli pār Dānijai piederošo Grenlandi tieši sasaistījis ar to, ka nav saņēmis Nobela Miera prēmiju. Tramps raksta, ka vairs nejūtas atbildīgs par pienākumu "domāt tikai par mieru", vienlaikus Baltā nama līderis pieprasa "pilnīgu un absolūtu kontroli" pār Grenlandi, ko ierāmē kā globālās drošības jautājumu.
"Es uz šo vēstuli neesmu atbildējis. Vakar es vēlējos ar viņu par šiem jautājumiem runāt telefoniski kopā ar Somijas prezidentu, ar kuru cieši sadarbojos, taču tas nebija iespējams. Es uzskatu, ka esmu skaidri devis signālu – mēs joprojām uzskatām, ka šāda saruna būtu prātīga."
Pagājušajā gadā prēmiju, ko piešķir neatkarīga komiteja, nevis Norvēģijas valdība, saņēma Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado. Lai gan pirms tam Tramps atklāti deklarēja, ka vēlas, lai tā tiktu piešķirta viņam.
Pagājušās nedēļas nogalē Baltajā namā Mačado simboliski pasniedza Trampam savu Nobela medaļu, pateicoties par politisko atbalstu, proti, militārā operācijā arestējot ilggadējo autoritāro līderi Nikolasu Maduro, taču Nobela komiteja jau laicīgi uzsvēra – prēmija nav atdodama kādam citam. Trampa vēstule liecina, ka viņš to uztver kā personisku un politisku netaisnību.
Taču strīds par Grenlandi ir paspējis pāraugt arī ekonomiskā spiedienā – Tramps draud ar tarifiem Eiropas sabiedrotajiem, ja tie iebilst pret ASV ieceri anektēt Dānijai piederošo teritoriju.
"Eiropas līderi galu galā sapratīs un apzināsies, ka viņiem ir jāpaliek ASV drošības "lietussarga" paspārnē. Kas notiktu Ukrainā, ja ASV atsauktu savu atbalstu? Viss sabruktu. (…) Es ticu, ka Eiropā sapratīs, ka [ASV kontrole] ir vislabāk Grenlandei, vislabāk Eiropai un vislabāk Amerikas Savienotajām Valstīm."
Eiropas Savienība līdz šim ir reaģējusi nosvērti – vakar vakarā tika sasaukta ārkārtas vēstnieku sanāksme un šonedēļ gaidāms līderu samits. Tiek apsvērta pretpiespiešanas instrumenta aktivizēšana un, iespējams, prettarifi, taču pagaidām par to notiek tikai diskusijas.
"Mums jāatceras, ka transatlantiskā tirdzniecība un investīciju partnerība ir lielākā pasaulē. Tāpēc ekonomiski ir daudz ko zaudēt gan Eiropai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, gan to uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem. Tieši tādēļ mums jāmeklē konstruktīvs risinājums, kas ļautu virzīties uz priekšu, vienlaikus ievērojot starptautiskās tiesības un saglabājot mūsu svarīgās ekonomiskās un politiskās attiecības."
Eiropas līderi savos diplomātiskajos pārmetumos ASV prezidentam uzsver starptautiskās tiesības. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers tarifus ir nodēvējis par pilnīgi nepareiziem.
"Šeit ir princips, kuru nevar ignorēt, jo tas ir pamats stabilai un uzticamai starptautiskajai sadarbībai. Tāpēc jebkurš lēmums par Grenlandes nākotnes statusu pieder tikai Grenlandes iedzīvotājiem un Dānijas Karalistei. Šīs tiesības ir fundamentālas un mēs tās atbalstām."
"Trešdien es centīšos vēlreiz tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Ceturtdien ar viņu notika ilgāka telefonsaruna. Mūsu mērķis ir mēģināt šo problēmu risināt kopīgi."
Kontrasts jebkurā gadījumā starp Eiropu un ASV ir ass. Nesen, plašā intervijā medija The New York Times, Tramps pats atzina, ka viņu neinteresē starptautiskā kārtība – vienīgais atskaites punkts esot viņa paša morāle, kas šajā kontekstā daudziem šķiet arvien apšaubāmāka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
