Svelme kļūst par jauno realitāti – Eiropu pārņem ekstrēms karstuma vilnis
Liela daļa Eiropas turpina ciest no pamatīga karstuma. Meteorologi brīdina, ka šis svelmes vilnis nav tikai īslaicīga parādība. Klimata pārmaiņu ietekmē šādi laikapstākļi kļūs arvien biežāki.
Lielāko daļu Eiropas šobrīd ir skāris pamatīgs karstuma vilnis. Daudzviet, īpaši kontinenta dienvidu daļā, gaisa temperatūra pārsniedz 40 grādu atzīmi.
Apvienotajā Karalistē otrdien tika fiksēta līdz šim karstākā diena šogad – Kentā termometra stabiņš sasniedza 33,6 grādu atzīmi, un tiek prognozēts, ka Lielbritānijas dienvidaustrumos kļūs vēl tikai karstāk.
"Tā sauktā karstuma kupola ietekmē, kas ir lēni kustīga augsta spiediena apgabala zona, karstums dienu pēc dienas, nedēļu pēc nedēļas zem tās tikai uzkrājas. Tas ir pārvietojies no Ziemeļāfrikas uz Eiropu un izraisījis ārkārtīgi augstu temperatūru visā Eiropā, un pēdējo dienu laikā tas ir pārgājis uz Apvienotās Karalistes dienvidu daļu," norāda Lielbritānijas Karaliskās Meteoroloģijas biedrības izpilddirektore Liza Bentlija.
Francijā ir izsludināti sarkanie brīdinājumi gandrīz visā valstī, arī galvaspilsētā Parīzē, kur karstuma dēļ šodien tika slēgts Eifeļa torņa augšējais stāvs.
"Ir jāatrod savs veids, piemēram, kā nokļūt tuvāk ūdeņiem un atrast kādu ēnu vai vējiņu. Bet patiesībā vienkārši jāpārliecinās, ka pietiekami dzerat ūdeni, jāņem līdzi ventilators un, iespējams, attiecīgi jāpielāgo savs ikdienas ritms," saka Elizabete.
Savukārt Remijs bilst: "Karsti vai ne, bet Parīze joprojām ir Parīze. Mēs esam atbraukuši ciemos un svelmē vienkārši jāpielāgojas. Vairāk uzturamies telpās, un tie ūdens izsmidzinātāji pilsētā ir lieliska ideja."
Arī Spānijā un Portugālē reģistrēti jauni jūnija temperatūras rekordi – 46 grādi. Taču Itālijā jau tiek ziņots par vismaz diviem karstuma upuriem un pieaugošu hospitalizāciju skaitu nepanesamās svelmes dēļ.
Tikmēr Turcijā savvaļas ugunsgrēku dēļ evakuēti vairāk nekā 50 000 cilvēku. Liesmas plosās arī Grieķijā un Portugālē.
"Tas, kas ārkārtējs, bet ne bezprecedenta – ir gadalaiks, kurā tas notiek. Ir tikai 1. jūlijs, un mēs jau piedzīvojam ekstremāla karstuma epizodes, kuras parasti novērojam vēlāk vasarā. Kāpēc tas notiek? Ir vairāki iemesli, un viens no tiem – Vidusjūras virsmas temperatūra šajā laikā ir netipiski augsta," saka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) pārstāve Klēra Nallisa.
Eksperti brīdina – šāds karstums, kas agrāk bija retums, kļūst par jauno realitāti klimata pārmaiņu dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
