"Tā ir vergu nācija, dara visu, ko viņiem liek," Ukrainas lauksaimnieks par okupantu postījumiem Kaminkā
Frontei attālinoties, iedzīvotāji sāk atgriezties Krievu okupantu armijas izpostītās Harkivas apgabala pilsētās un ciemos. Arī Kaminkā, kas šodien spilgti parāda krievu pasaules patieso seju. TV3 Ziņu filmēšanas komanda devās turp, lai tiktos ar lauksaimnieku, no kura saimniecības pēc okupācijas nav palicis pāri teju nekas.
"Šeit var redzēt, kādas šeit bija apšaudes… Šādas dāvanas krievi mums atstāja," Harkivas apgabala Kaminkas iedzīvotājs Volodimirs TV3 Ziņām rāda to, kas vēl šodien atgādina par pusgadu Krievijas okupācijā.
Apdzīvota vieta Kaminka atrodas 7 kilometrus no Izjumas. Kaujas attiecīgajā apvidū bija tik sīvas, ka šeit nav palikusi neviena nenobombardēta māja. Pirms pilna mēroga iebrukuma ciematā dzīvoja vairāk nekā 1200 cilvēku, tagad atgriezušies ap 40.
"No Kaminkas es izbraucu 15. martā 2022. gadā. Tad jau šeit ciemā daudz kas bija iznīcināts. Kaujas notika uz Izjumas šosejas. Ļoti spēcīgas. Vairs jau nebija iespējas šeit palikt. 26.martā mūsu karavīri atkāpās, krievi okupēja Kaminku 26. martā. Tajā dienā Izjumu okupēja un arī Kaminku," stāsta Volodimirs.
Volodimirs ir graudkopis, pirms kara ģimenei bija liela saimniecība, tagad no tās palicis pāri viens traktors.
"Mēs atgriezāmies septembrī un no oktobra mēneša dzīvojam šeit… Ziniet, man bija kaut kādi sakari ar cilvēkiem, kas palika ciemā, mans klasesbiedrs šeit palika. Viņš man zvanīja, kad bija atbraucis līdz manai saimniecībai, teica – es tev nevaru izstāstīt, kas ir noticis, pēc balss dzirdēju, ka viņam birst asaras. Neskatoties uz to, ka kā jau vīrietis centās turēties, teica, Valoģa, es tev nevaru nodot to, ko viņi ir izdarījuši," stāsta Volodimirs.
Lauksaimniecības darbus joprojām atsākt nav iespējams, jo zeme visapkārt ir mīnēta.
"Visapkārt ir mīnēts, sākumā kad pirmo reizi iebraucām, nevarējām šeit nemaz pastaigāt, viss ciems bija mīnēts un pat šobrīd šī ciema puse līdz pat šosejai ir nosēta ar kājnieku mīnām. Joprojām diemžēl ir traģiski gadījumi, viena kaimiņiene atbrauca, it kā viņas zeme bija atmīnēta, sieviete sāka attīrīt pagalmu no gruvešiem un uzkāpa uz mīnas, un gāja bojā," stāsta Volodimirs.
Ukrainas karavīriem atbrīvojot Izjumas pilsētu, krievi bija spiesti bēgt arī no Kaminkas. Volodimira īpašuma teritorijā joprojām stāv krievu munīcijas kastu kalni.
"Atbraucām, pati varat apskatīties apkārt, joprojām šeit munīcijas kastes mētājas. Šeit, šeit, tur vēl ir. Viss šis bija nolikts manā pagalmā. Varat iedomāties, cik šeit lādiņu bija. Šeit atradu 35 munīcijas kastes un apmēram 20 "Grad" raķetes. Viņi bija sanesuši mūsu mājās. Mūsu karavīri oktobrī atbrauca un savāca lādiņus ar pikapiem, kamaziem. Piekrāva un aizbrauca aizsūtīt dāvanas atpakaļ, lai viņi neaizmirst, ko atstājuši," stāsta Volodimirs.
Mājas gruvešus Volodimirs novācis. Vietā, kur tā atradās, palikuši vien pamati – krievi ne tikai visu nopostījuši, bet arī tāpat kā citās pilsētās un ciemos, zaga visu, ko vien varēja.
Vīrietis ar sievu patlaban iekārtojušies šķūnītī, šeit arī sanesuši to, kas palicis pāri un to, ko bija paspējuši aizvest pirms Kaminka nonāca krievu okupācijā.
"Ledusskapi arī krievi pārkrāsoja, nezinu no kā viņu maskēja," bilst Volodimirs.
Okupācijas laikā krievi nogalinājuši 32 ciema iedzīvotājus. Volodimira klasesbiedru, kurš viņam ziņoja par ciemā notiekošo, krievi nošāva – un pēc tam vēl ar autocisternu pārbrauca pāri. Volodims saka – nav vārdu, lai pateiktu ko domā par Krievijas rīcību Ukrainas teritorijā.
"Ziniet, šajā zemē nav tādu vārdu, lai pateiktu, ko viņi izdarīja un kādi viņi ir. Nav ne attaisnojumu, arī loģikas nekādas nav. Mēs dažkārt ar sievu sēžam un ienāk prātā tādi jautājumi, ko viņi te bija aizmirsuši, kāpēc atnāca uz mūsu zemi? Mēs uzdodam viens otram šādus jautājumus. Secinājām, ka šādus jautājumus nav vērts sev uzdot, uz tiem nav atbildes. Tie ir cilvēki, kuriem nav nekas svēts, viņi ir neizglītoti, nemaz nevēlas mācīties, tā ir vergu nācija, dara visu, ko viņiem liek, šeit nav vārdu, bez lamāšanās nevaru uz to atbildēt, bet lamāties negribu," stāsta Volodimirs.
Par spīti postam un iznīcībai, cilvēki atgriežas un cenšas atjaunot iebrucēju sagrautās mājas. Ciemā nav elektrības un ūdens, tāpēc daudzi namu īpašnieki tikai atbrauc uz Kaminku veikt atjaunošanas darbus, bet dzīvo netālu esošajā Ijzumas pilsētā. Arī tur gandrīz 10 mēnešus pēc pilsētas atbrīvošanas no okupantiem šodien skaidri redzama iebrucēju armijas brutalitāte un rētas, ko pilsētai atstājusi krievu pasaule.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
