"Tas ir slimas valsts uzbrukums suverēnai valstij." Zelenskis uzsver, ka Putins ir kara cēlonis un šķērslis tā beigām

Rīts iesākās ar aizlūgumu Svētās Sofijas katedrālē, bet pēc tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopā ar Kijivas tuvākajiem sabiedrotajiem, Eiropas līderiem pie Maidana laukuma izveidotajā piemiņas vietā nolika ziedus un ar klusuma brīdi pieminēja Krievijas nogalinātos Ukrainas karavīrus un civiliedzīvotājus.

Ukrainas galvaspilsētā ieradušies Baltijas un Ziemeļvalstu līderi un aizvadīta arī Labās gribas koalīcijas valstu sanāksme, kurai attālināti pievienojās arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Visi šie līderi atklājot labās gribas koalīcijas sanāksmi uzsvēra, ka Eiropai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainu, kas cīnās arī par Eiropas kopējā reģiona drošību.

Vienlaikus Francijas prezidents un britu premjers pauda skepsi par miera sarunu procesu, sakot, ka "mēs visi vēlamies taisnīgu un ilgstošu mieru" Ukrainā, taču diktators Vladimirs Putins stāv tam ceļā. Labās gribas koalīcijas valstis ir vienisprātis, ka Eiropai ir jābūt klāt pie miera sarunu galda.

Šodien pēc šīs sanāksmes TV3 Ziņas sastapa Latvijas premjeri Eviku Siliņu (JV). Viņa stāsta: "Mēs bijām, skatījāmies, kā ir sabombardēta kritiskā infrastruktūra Ukrainā un tas, ko dara krievi – viņi cenšas ieviest bailes iedzīvotājiem, lai dezorganizētu to stingro stāju, kāda Ukrainai ir bijusi, aizstāvot savas teritorijas un aizstāvot arī Eiropu.

Siliņa turpina: "Tas, ko es šodien arī teicu Labās gribas koalīcijas ietvaros – mēs nevaram pie tā pierast un tā nevar būt par jauno normālību, ka Ukraina tiek bombardēta un tad mēs palīdzam. Nē – mums ir jādara viss iespējamais, lai to izbeigtu. Miera sarunas notiek, bet tās nav vieglas. Es arī šodien teicu, ka Latvija ir kopā ar Ukrainu, bija un būs kopā ar Ukrainu. Mums kā Eiropai ir arī jābūt pie sarunu galda kopā ar Ukrainu, jo tā ir Eiropas drošība."

Latvijas premjere uzsver: "Ukraina ir Eiropa un mums ir jāsaprot, kādas būs tās garantijas, ko mēs prasītu no Krievijas. Jo Krievija jau demolē ne tikai Ukrainu, viņi demolē arī Eiropas mieru un pats pēdējais – nevar būt tā, ka viens [Ungārijas premjers Viktors] Orbāns var atsaukt vienu drošības garantiju ar vienu savu veto. Mums ir jāatrod ceļš, un šodien arī Eiropas Komisijas prezidente apliecināja, ka 90 miljoni Ukrainai būs!"

Arī šogad Ukrainas prezidents Zelenskis ar spēcīgu uzrunu vērsies pie Ukrainas tautas, sakot, ka ukraiņi jau četrus gadus cīnās par savas valsts pastāvēšanu un šie gadi ir apliecinājuši, ka krievi nav spējīgi nolikt uz ceļiem sīksto un spēcīgo Ukrainas tautu. Šajā uzrunā bija dzirdams arī vēstījums ASV prezidentam Donaldam Trampam.

Ukrainas prezidents arī atminējās pirmo kara dienu, kad toreizējais ASV prezidents Džo Baidens viņam zvanīja ar vārdiem: "Volodimir, pastāv draudi. Tev steidzami jāatstāj Ukraina. Mēs esam gatavi palīdzēt." Savukārt Zelenskis viņam atbildēja: "Man vajag munīciju, nevis taksometru."

Ukrainas prezidents arī uzsvēra – Putins saprot, ka viņš nav spējīgs uzvarēt Ukrainu kaujas laukā, un "otrā armija pasaulē" cīnās pret daudzdzīvokļu mājām un elektrostacijām. Zelenskis vērsa uzmanību, ka ukraiņi pārcieš bargāko ziemu vēsturē. Un gandrīz katru nakti teroru. Taču neskatoties uz to – Ukrainas tauta nav sabrukusi, tā nepadodas un nepadosies, jo Ukrainai nav izvēles. Tā nevēlas dzīvot zem krievu karoga, bet iet ceļu Eiropas virzienā, ko ukraiņi skaidri izvēlējās jau 2014. gadā.

Ukrainas prezidents pauda cerību, ka kādudien arī Baltā nama saimnieks Tramps ieradīsies kara plosītajā valstī, jo tikai, esot šeit, var izprast ukraiņu tautas spēku un sāpes.

"Man ļoti patīk frāze, ar kuru dalījāmies, kad pārvarējām pirmo kara posmu. Ukraina teica: "Jūs domājāt, ka es kritīšu ceļos? Nē, es tikai aizsēju zābakus." Šodien aprit tieši četri gadi, kopš Putins trīs dienu laikā mēģina iekarot Kijivu. Tas daudz ko izsaka par mūsu pretošanos, par to, kā visu šo laiku cīnījusies Ukraina. Aiz šiem vārdiem stāv miljoniem mūsu cilvēku, liela drosme, ļoti smags darbs, izturība un lielais ceļš, ko Ukraina veikusi kopš 24. februāra," pauž Zelenskis.

Ukrainas prezidents turpina: "Es tiešām vēlos kādu dienu atnākt šeit kopā ar ASV prezidentu. Tikai ierodoties Ukrainā un savām acīm redzot mūsu dzīvi un mūsu cīņu, sajūtot mūsu tautu un mūsu sāpes– tikai tad var saprast, par ko īsti ir šis karš. Un kā dēļ. Kas šeit ir agresors un uz ko ir jāizdara spiediens. Ka Ukraina aizstāv dzīvību, cīnās tieši par to, un ka šī nav ielu cīņa. Tas ir slimas valsts uzbrukums suverēnai valstij, un Putins ir tās sākuma cēlonis un šķērslis tās beigām. Lai varētu būt patiess miers."

Eiropas līderi Kijivā ne tikai uzsvēra Ukrainas tautas spēku, bet arī vajadzību atspēkot Maskavas centienus dižoties ar saviem it kā panākumiem frontē. Jo realitāte, paskatoties uz Ukrainas karti, ir tāda, ka krievu armija pēdējā gada laikā ir spējusi sagrābt tikai 0,8% Ukrainas teritorijas. Pie tam krieviem tas ir izdevies, noliekot kaujas laukā pusmiljonu savu karavīru dzīvību.

Eiropas Savienības līderi uzsvēra, ka visas Eiropas drošības nākotne šodien tiek rakstīta Kijivā un Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienības ģimenē.