"Karš varētu beigties ar vienu zvanu." Ukrainas sarunvedējs par to, kā ir sēdēt pie galda pretim Krievijai
Kamēr starptautiskā sabiedrība gaida kārtējo miera sarunu raundu Ženēvā, daudzu prātus, iespējams, nomāc jautājums – kā patiesībā izskatās sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā? Par to intervijā BBC atklāti runā Ukrainas prezidenta delegācijas loceklis Serhijs Kisļica, kurš piedalījies pēdējās militārajās sarunās ar okupantu pusi.
Kisļica norāda, ka sarunas militārajā līmenī esot lietišķas un bez ierastās politiskās retorikas, ar kādu Maskava bieži uzstājas publiskajā telpā.
"Militāristi labāk saprot, kas notiek kaujas laukā," viņš uzsver. Taču vienlaikus viņš piebilst, ka paliek jautājums, vai Krievijas pārstāvji "spēj nodot informāciju augstākajai vadībai tieši tādu, kāda tā ir, to neizskaistinot un nepārveidojot".
Kara izbeigšana neesot tikai politisks lēmums – tā ir arī tehniski ārkārtīgi sarežģīta operācija. Austrumukrainā starp abām pusēm atrodas plaša tā dēvētā "pelēkā zona", kur nepārtraukti darbojas tūkstošiem dronu, bet arī Donbasa pilsētās joprojām dzīvo aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju.
"Jābūt skaidriem noteikumiem, protokoliem un mehānismam, kā visu pārbaudīt un uzraudzīt," skaidro Kisļica.
Kā vēsta BBC, būtiska loma procesā ir Savienotajām Valstīm, kas darbojas kā starpnieks. Ukrainas pārstāvis atzinīgi novērtē amerikāņu iesaisti. "Mums jāatzīst amerikāņu apņēmība un pacietība. Viņi sēž sanāksmēs bez pārtraukuma – ne tikai klausās, bet uzdod jautājumus un iedziļinās atbildēs," viņš saka.
ASV, pēc viņa teiktā, varētu kļūt par galveno pamiera uzraudzītāju, izmantojot satelītus un citas modernās tehnoloģijas. "Ja notiek pārkāpums, nepieciešama autoritatīva trešā puse, kas spēj pieņemt lēmumu," uzsver diplomāts.
Iepriekš šo funkciju pildīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), taču tās iespējas bijušas ierobežotas. "Tas bija sasniegums, ja viņiem bija divi bezpilota lidaparāti novērošanai. Salīdzinot ar šodienas tehnoloģijām, tas bija kā no akmens laikmeta," ironiski piebilst Kisļica.
Atmiņas par 2022. gada 23. februāri
Kisļica, kurš iepriekš bija Ukrainas vēstnieks ANO, atceras dramatisko 2022. gada 23. februāra vakaru Ņujorkā. Ārkārtas sanāksmes laikā ANO Drošības padomē viņš uzzināja, ka Krievija sākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Viņš mēģināja pārliecināt Krievijas pārstāvi sazināties ar lielvalsts ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai saņemtu garantijas, ka krievu armija neieņems Ukrainu, taču saņēma atteikumu. "Esmu pateicis visu, ko zinu. Es negrasos šajā laikā modināt ministru," esot atbildējis Krievijas delegāts.
"Karš varētu beigties ar vienu telefona zvanu – vienam cilvēkam piezvanot savam armijas vadītājam," sacīja Kisļica. "Taču acīmredzot Kremļa diktators pagaidām nav gatavs to darīt."
Saskaņā ar BBC sniegto informāciju tuvākajās dienās Ženēvā varētu notikt jauna sarunu kārta, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tajā izdosies panākt būtisku izrāvienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
