Tas notiks caur Baltijas valstīm – "Bloomberg" ieskicē, kā varētu izkatīties iespējamais krievu uzbrukums NATO

Kara ar Maskavu gadījumā Eiropas izdevumi pirmajā gadā varētu sasniegt 1,3 miljardus eiro, liecina "Bloomberg" aprēķini. Medijs ieskicējis iespējamo šī kara gaitas modeli, balstoties uz intervijām ar augsta ranga amatpersonām.

Krievijas iebrukums varētu sākties ar iestudētu hibrīduzbrukumu. Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pieļauj, ka agresorvalsts varētu izdomāt ieganstu, lai apturētu vilcienu, kas caru Lietuvu kursē no Maskavas uz konklāvu Karaļaučos. Krievi aizbildinātos ar "savu pilsoņu aizsardzību" un mēģinātu ievest militāros spēkus, tā, citējot "Bloomberg", raksta arī "Telegram" kanāls "Agenstvo".

Saskaņā ar ziņu aģentūras iegūto informāciju, krievu okupanti varētu uzbrukt arī Latvijai un Igaunijai, izvietot floti Baltijas jūrā un pārtraukt sakarus starp Baltiju in Poliju Suvalku koridorā.

Šādā situācijā Baltijas valstis varētu iedarbināt NATO līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, pēc kura varētu sākties uzbrukums Krievijai un, iespējams, arī Baltkrievijai. Kā norāda "Bloomberg" – ja NATO nereaģēs kolektīvi, tad Eiropas kaimiņvalstis, visticamāk, sūtīs savu palīdzību un atbildēs krievu militārajiem spēkiem.

Rute: NATO mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt mieru dalībvalstīm

Pie šāda scenārija Krievija visdrīzāk atbildēs ar uzbrukumiem Eiropas militārajām bāzēm un kritiskajai infrastruktūrai, tostarp mērķiem lielākajās pilsētās.

Aģentūras veidotajā kartē kā iespējamie mērķi tiek norādīti Vācija, Polija, Zviedrija un Somija un šajā gadījumā zaudējumi būs ļoti lieli. Galvenās ostas tiks slēgtas, tirdzniecība Baltijas jūrā tiks pārtraukta un tirgi sabruks. Varētu tikt veiktas hibrīdoperācijas arī pret valstu enerģētikas infrastruktūru un zemūdens kabeļiem.

Ko sagaidīt no Trampa?

Šādā situācijā ASV prezidents Donalds Tramps varētu kavēties ar atbildi un reālas rīcības vietā tikai publicēt soctīklos aicinājumus uz "MIERU" un ieteikumu Eiropai "RUNĀT AR VLADIMIRU".

Maskavas draudi izmantot kodolieročus varētu ierobežot Eiropas kodolvalstu reakciju un palēnināt gan ASV, gan arī dažu Rietumeiropas valstu reakciju, norāda aģentūra.

"Bloomberg" vērš uzmanību, ka Krievijai ir liels militārais spēks, un Eiropas spēki ir izkliedēti. Saskaņā ar kara pirmā gada rezultātiem Baltijas valstis zaudēs 43% no IKP, kas ir līdzvērtīgi ekonomikas lejupslīdei Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā, norāda ziņu aģentūra.

Citas Eiropas valstis, kas varētu pievienoties karam (Somija, Zviedrija, Polija, Vācija), cietīs mazāku, bet nopietnu ekonomisko triecienu no raķešu uzbrukumiem. Eiropas Savienības ekonomiku kopumā amortizēs augstie aizsardzības izdevumi, taču bloka IKP samazināsies par 1,2%, un parāds sāks strauji pieaugt.

Eiropas izlūkdienestu novērtējumi pagaidām neliecina, ka Krievijai jau šobrīd būtu plāns sākt karu NATO teritorijā, norāda "Bloomberg". Vienlaikus agresorvalsts atjauno savus spēkus un ieroču krājumus ātrāk nekā Rietumi un palielina tos tādā apjomā, kas nepieciešams ne tikai karam Ukrainā.

Citi maz ticami, bet iespējami scenāriji

"Bloomberg" materiālā norādīts, ka tajā aprakstīts galējais scenārijs, ko apsver NATO militārie plānotāji.

Citas iespējas ir iespējamas, taču pagaidām tās ir maz ticamas: pilnīga miera panākšana Ukrainā un tās sāktais ceļš, lai pievienotos Eiropas Savienībai, kā arī ASV un Krievijas attiecību normalizēšanās.

Variantu, saskaņā ar kuru Krievija ātri okupētu daļu Ukrainas dienvidu un varētu iebrukt Moldovā, "Bloomberg" uzskata par maz ticamu. Tiek vērtēti arī scenāriji krīzei Krievijas banku sistēmā un Putina varas vājināšanai.

Visticamākais scenārijs, pēc "Bloomberg" domām, ir kara turpināšanās Ukrainā, kura dēļ citas valstis nevar izlēmīgi virzīties uz priekšu.