"Te nav nekādas rusofobijas!": "Kauna parādes" Eiropā ar lozungu pret diskrimināciju

Arī pašā Krievijā pašlaik ir populāri uzskatīt, ka visapkārt tai valda rusofobija, – atzīst krievu jaunietis, kurš sociālajos medijos publicējis video "Rusofobija Latvijā?". Viņš uzsver, ka Latvijā nekad nav juties neērti vai diskriminēts tādēļ, ka runā krieviski.

Latvijā darbojas krievu teātris, kinoteātros filmām ir subtitri krievu valodā, bet tēva auto neviens necenšas apskādēt tikai tāpēc, ka tam ir Krievijas numura zīmes, – savā vēstījumā skaidro jaunietis.

"Te nav nekādas rusofobijas!" uzsver video vēstījuma autors. "Rusofobija ir kaut kas, ko izdomājuši krievi Krievijā".

Rusafobija Latvijā. pic.twitter.com/bmqky6Q03n

— Raimonds (@Raimonds_B) April 10, 2022

Ar saukli pret rusofobiju

Lozungi pret rusofobiju šobrīd lielu popularitāti iemantojuši Vācijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Pagājušajā svētdienā vairākās Vācijas pilsētās atkal notika akcijas Krievijas atbalstam, kurās tika pieprasīts izbeigt diskrimināciju, ar kuru krievvalodīgie saskaroties kopš 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā.

Kā vēsta ziņu aģentūra AFP, Vācijas finanšu centrā Frankfurtē svētdien protestam "pret naidu un terorizēšanu" pulcējās ap 600 cilvēku, nesot Krievijas karogus.

Pro-Russia protesters rallied in Germany on Sunday, the country's Russian-speaking population demanding an end to the discrimination it says it has suffered since war began in Ukraine.

Authorities fear the protests are promoting Moscow's war narrativehttps://t.co/s4kxiqSa3I pic.twitter.com/9UTeDuQ0x3

— AFP News Agency (@AFP) April 11, 2022

Arī Hannoverē Vācijas ziemeļos ap 600 demonstrantu automašīnās devās kolonnā krievvalodīgo atbalstam. Līdzīgi protesti sestdien notika Štutgartē un Lībekā, kur piedalījās ap 150 cilvēku, informē Vācijas sabiedriskā raidsabiedrība "Deutsche Welle".

Lībekas policija apturēja apmēram 60 automašīnu kolonnu par likumpārkāpumiem saistībā ar atbalsta paušanu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un Vācijā aizliegtu simbolu izmantošanu.

Pro-Russian convoys have been staged in several German cities, including Frankfurt, Hanover and Stuttgart.

They called for an end to discrimination against Russians, which they say has spiked since its invasion of Ukraine.

The latest: https://t.co/20jpvvtlPL pic.twitter.com/ERSp1yZVxW

— DW News (@dwnews) April 9, 2022

Iepriekš plašu rezonansi izpelnījās automašīnu kolonnas akcija Krievijas atbalstam Berlīnē. Tā izsauca plašu sašutumu vācu sabiedrībā un tika nosaukta par kauna parādi. Demonstrācija notika tajā pašā dienā, kad nāca gaismā ziņas par Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām Bučā.

Viens no Berlīnes kolonnas organizētājiem Krievijas un Vācijas pilsonis Kristians Freiers uzsvēris, ka akcijas mērķis bija vērst uzmanību uz "ikdienas agresiju, kas tiek vērsta pret krieviem Vācijā".

Pēc akcijas Freiers esot saņēmis simtiem nāves draudu, attēlus ar sadedzinātiem un sakropļotiem līķiem, bet viņa automašīnu remonta darbnīcas vietnei uzbrukuši hakeri un tās reitings internetā ir nokrities. "Mana dzīve ir elle," viņš atzinis.

Aicina aizliegt arī Krievijas karogu

Kārtības sargi Vācijā velta pūliņus, lai novērstu sadursmes Ukrainas atbalsta akciju dalībnieku un prokrievisko demonstrantu vidū. Tāpat protestētāji tiek sodīti par likumpārkāpumiem. Vairākās Vācijas federālajās zemēs aizliegts publiski lietot latīņu alfabēta lielo burtu "Z", kas kļuvis par Krievijas agresijas simbolu.

Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks intervijā ziņu aģentūrai "DPA" aicinājis aizliegt Krievijas karoga un citu valsts simbolu izmantošanu prokrieviskajās demonstrācijās Vācijas pilsētās. Pēc viņa teiktā, tas ir "jāaizliedz ar likumu, kamēr Krievija ved šo iznīcināšanas karu pret ukraiņu tautu ".

Pēc diplomāta domām, Krievijas simbolu demonstrācijai nav nekāda sakara ar vārda brīvību, bet tā ir "barbariskās agresijas slavināšana" Eiropas centrā.

Andrijs Melniks

Ukrainas vēstnieks Vācijā (intervijā "DPA")

"Es vispār nesaprotu, kāpēc Vācijas politiķi uz to piever acis. Ja jūs maršējat ar Krievijas karogu, tad jūs automātiski atbalstāt valsti, kas izvērš iznīcināšanas karu pret Ukrainu un mūsu civiliedzīvotājiem."

Lai karu nepārnestu uz Vāciju

Vācijas drošības iestādes "cieši uzrauga, cik lielā mērā Krievijas, un arī Ukrainas pilsoņi ir apdraudēti Vācijā", iepriekš paziņoja Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere. "Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai šis karš netiktu pārnests uz mūsu sabiedrību."

Berlīnes Brīvās universitātes pētnieks Tobiass Ruprehts uzskata, ka šī Ukrainas kara ienešana Vācijas sabiedrībā ir maz ticama: "Lielākajai daļai krievu šeit ir daudz kritiskāks skatījums uz konfliktu, un viņi mēdz būt daudz rietumnieciskāki nekā krievi Krievijā." Vienlaikus, jo ilgāk turpinās karš, jo pastāvot lielāks riska, ka šajā kontekstā Vācijā tiek pastrādāts vairāk noziegumu.

Vācu sociologs Johens Tēpfers izdevumam "Daily Mail" norādījis, ka prokrievisko akciju dalībnieku motivācija ir dažāda: "Tās tika organizētas kā demonstrācijas pret diskrimināciju Vācijā. Taču noteikti bija arī (Krievijas prezidenta Vladimira) Putina fani, kā arī cilvēki, kuriem Putins ne vienmēr patīk, bet viņi nevēlas redzēt savu valsti diskreditētu, neskatoties uz karu."

Vācijā mīt 1,2 miljoni krievvalodīgo un 325 000 ukraiņu. Varasiestādes bažījas, ka konflikts var saasināties arī Vācijā un protesti tiek izmantoti, lai popularizētu Maskavas uzturēto kara naratīvu. Kopš 24. februāra policija Vācijā reģistrējusi 383 pret krieviem vērstus pārkāpumus un 181 pret ukraiņiem vērstu pārkāpumu.