Teju 40 grādi Lielbritānijā un sarkanie brīdinājumi. Eiropa cīnās ar spēcīgu karstuma vilni
Eiropā turpina valdīt neierasti spēcīgs karstums. Itālijā un Francijā izsludināti augstākā līmeņa brīdinājumi, Lielbritānijā temperatūra tuvojas 40 grādiem. Visur tur karstums ļoti ietekmē ikdienas dzīvi – tiek slēgtas mācību iestādes, ir traucēta satiksme un pieaug slodze energotīkliem. Pētnieku vērtējumā šādi laikapstākļi būs arvien biežāk, un Eiropa jādomā, kā pielāgoties arvien ekstrēmākām vasarām.
Kamēr Eiropu pārņem viens no spēcīgākajiem karstuma viļņiem pēdējos gados, arvien skaidrāk kļūst redzams – daudzviet kontinents šādiem laikapstākļiem vēl nav gatavs. Lielbritānijā, kur temperatūra tuvojas 40 grādiem, cilvēki bruņojas ar ventilatoriem, bet infrastruktūra sāk izjust pirmās pārslodzes pazīmes.
"Jā, es zināju, ka būs šāds brīdinājums, tāpēc sagatavojos. Bet, godīgi sakot, ar to vien nepietika," saka Londonas iedzīvotāja.
Karstums īpaši jūtams Londonas metro sistēmā, kuras lielākā daļa izbūvēta vēl Viktorijas laikmetā un nav aprīkota ar pilnvērtīgu gaisa kondicionēšanu. Tikmēr dzelzceļa uzņēmumi ievieš ātruma ierobežojumus, lai izvairītos no sliežu deformācijas, bet vairākās vietās valstī karstuma dēļ slēgtas arī skolas.
"Dienas beigās ir vienkārši pārāk karsts, un bērni grib nākt mājās, jo tiešām ir neizturami karsts," norāda Lūtonas iedzīvotājs.
"Ja skola nav aprīkota ar piemērotu dzesēšanas sistēmu šādam karstumam, tad labāk, lai bērni paliek mājās," bilst Lūtonas iedzīvotājs.
Līdzīgas problēmas piedzīvo arī Eiropas dienvidos. Itālijā veselības dienesti izsludinājuši augstākā līmeņa karstuma brīdinājumus vairāk nekā desmit pilsētās. Romā cilvēki meklē patvērumu pie strūklakām un dzeramā ūdens punktiem, bet citviet valstī pieaugošais elektroenerģijas patēriņš jau izraisījis lokālus elektrības pārrāvumus. Pie vainas – gaisa kondicionieri, kas karstākajās stundās rada milzīgu slodzi energotīkliem.
Francijā cilvēki pielāgojas citādi. Būvlaukumos darbs sākas jau agri no rīta, pirms saule sasniedz dienas maksimumu. Karstums maina ne tikai cilvēku ikdienu, bet arī darba organizāciju. Eksperti norāda – arvien svarīgāk kļūst pielāgoties apstākļiem, kas Eiropā vēl nesen tika uzskatīti par izņēmumu.
Mūsu ķermenim ir dažādi veidi, kā regulēt temperatūru. Fizioloģiskajām iespējām ir savas robežas, taču uzvedības ziņā mūsu iespējas ir gandrīz neierobežotas. Mēs varam novilkt lieku apģērbu, pāriet ēnā, pārcelties uz vēsākām telpām mājās. Tieši tas ir svarīgākais – izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu organismam tikt galā ar karstumu.
Savukārt tūrists no Vācijas Frederiks Bangnovskis norāda: "Pēdējos gados mēs redzam, ka tas pieaug. Katru gadu tiek sasniegts jauns klimata vai temperatūras rekords. Manuprāt, tas ir brīdinājuma signāls, kuru mums visiem vajadzētu uztvert nopietni."
No Beļģijas pludmalēm līdz Spānijas pilsētām cilvēki meklē iespējas atvēsināties. Taču meteorologi brīdina – šis nav tikai kārtējais karstuma vilnis. Eiropā arvien biežāk tiek pārspēti temperatūras rekordi, un pilsētas, ēkas, transporta sistēmas un energotīkli daudzviet joprojām būvēti citam klimatam. Tāpēc galvenais jautājums vairs nav, vai šādi karstuma viļņi atkārtosies. Jautājums ir – cik gatava Eiropa būs nākamajam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
