Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu sākušas satraukt NATO sabiedrotos
Ar katru dienu arvien vairāk bažu par Trampa administrācijas nolūkiem attiecībā uz Dānijai piederošo Grenlandes salu. Ja tā tiks pārņemta ar varu, tas nozīmēs sadursmi starp NATO valstīm un, iespējams, alianses izjukšanu. Eiropieši izsaka atbalstu dāņiem, taču, visticamāk, būs bezspēcīgi, ja Vašingtona nolems eskalēt situāciju.
Donalds Tramps jau atkārtoti ir paziņojis, ka Amerikai pienāktos iegūt kontroli vēl arī pār Grenlandi. Precīzāk ASV šī teritorija esot "nepieciešama" nacionālās drošības dēļ. Savienoto valstu prezidents ir norādījis uz Krievijas un Ķīnas pieaugošo klātbūtni Arktikā, kuru tikai tā spēj apkarot. Kā arī salas nozīmīgajiem derīgo izrakteņu krājumiem, kuri arī interesē Vašingtonai.
"Es domāju, ka tas ir neprāts – tas patiesībā ir nepieņemami," sacīja Grenlandes iedzīvotājs Arne.
ASV Valsts departaments, sekojot virknei Trampa paziņojumu par potenciālām operācijām Rietumu puslodē, it kā savas nacionālās drošības labā, sociālajā medijā X ir pat izcēlis paziņojumu: "Šī ir MŪSU puslode un prezidents Tramps nepieļaus, ka mūsu drošība tiktu apdraudēta."
Savukārt intervijā kanālam CNN Trampa padomnieks Stīvens Millers minstiājās atbildēt uz jautājumu, vai ASV būtu gatava pielietot arī militāru spēku Trampa mērķu labā.
"Patiesais jautājums ir — ar kādām tiesībām Dānija vispār pretendē uz Grenlandi? Uz kā balstās tās teritoriālās tiesības? Kāds ir pamats tam, ka Grenlande tiek uzskatīta par Dānijas koloniju? Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ir galvenais spēks NATO. Lai nodrošinātu Arktikas drošību un aizsargātu NATO un tā intereses, ir acīmredzami skaidrs, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par daļu no Amerikas Savienotajām Valstīm."
Šī pēdējo dienu retorika Eiropā ir izraisīja nopietnu satraukumu. Šodien astoņi tās līderi —Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas, Polijas un Dānijas vadītāji — izplatīja retu kopīgo paziņojumu, kurā uzsvēra to, ka Grenlande pieder tās iedzīvotājiem un tikai Dānijai un Grenlandei ir tiesības lemt par salas nākotni. Paziņojumā arī akcentēts, ka robežas nedrīkst mainīt ar spēku.
"Nevienai NATO dalībvalstij nevajadzētu uzbrukt vai draudēt citai NATO dalībvalstij. Ja alianses iekšienē rastos konflikti vai tiktu sperti agresīvi soļi, NATO zaudētu savu jēgu. Mums ir ļoti svarīgi, lai jebkuras domstarpības starp NATO valstīm tiktu risinātas draudzīgā dialogā."
Grenlandes līderi runas par iespējamu ASV aneksiju sauc par "fantāziju", vēršot uzmanību uz to, ka viņu mērķis ir sadarbība, nevis nevēlama pārņemšana.
"Mēs nedomājam, ka valsti kāds varētu pārņemt burtiski nakts laikā. Tāpēc mēs uzstājam uz ciešu un normālu sadarbību — gribam atgriezties pie līdzšinējās situācijas un pie tās labās sadarbības, kas mums bijusi iepriekš."
Dāņu drošības pētnieki pauž, ka ASV militāri pārņemt Grenlandi būtu salīdzinoši viegli, taču tās pārvaldīšana pārvērstos par politisku murgu, radot spēcīgu pretestību ASV.
"Jautājums ir, cik lielā mērā mūsu NATO sabiedrotie patiesībā būs gatavi mūs atbalstīt? Pašlaik, kamēr runa ir tikai par paziņojumiem, atbalsta netrūkst. Taču, ja notiktu reāla militāra operācija, vai atsevišķas Eiropas valstis tomēr nevilcinātos kritizēt Trampu, ņemot vērā savas drošības intereses — īpaši attiecībā uz Krieviju — un to, ka labas attiecības ar ASV viņām varētu šķist svarīgākas nekā pienākums nākt Dānijai palīgā?"
Neskatoties uz Trampa paziņojumiem un līdz šim īstenotajām darbībām Venecuēlā, kad tās ir pārgājušas reālā militārā operācijā, Eiropas reakcija līdz šim bijusi piesardzīga, bažījoties saniknot Vašingtonu, lai gan nemiers manāmi pieaug. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena jau vakar izteica īpaši skarbu brīdinājumu, paužot, ka jebkura ASV militāra rīcība pret Grenlandi faktiski nozīmētu NATO alianses beigas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
