Venecuēla, Grenlande, Kuba – kuras valstis vēl varētu būt Trampa "vēlmju sarakstā"?
ASV prezidents Donalds Tramps savu otro termiņu veido, īstenojot ambiciozu ārpolitikas kursu. Viens no pirmajiem soļiem bija dramatiskas nakts operācijas laikā aizturēt Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu no viņu stingri apsargātā Karakasas kompleksa.
Aprakstot šo operāciju, Tramps atsaucās uz 1823. gada Monro doktrīnu, kas paredzēja ASV pārsvaru Rietumu puslodē, pārfrāzējot to kā "Donro doktrīnu". Viņš arī izteicis skaidrus draudus citām valstīm Vašingtonas ietekmes zonā.
Grenlande
ASV jau ir militāra bāze Grenlandē – Pitufikas kosmosa bāze, taču Tramps vēlas iegūt kontroli pār visu salu.
Prezidents sacīja: "Mums nepieciešama Grenlande no nacionālās drošības viedokļa," norādot, ka reģionu "ieskauj Krievijas un Ķīnas kuģi."
Grenlande ir bagāta ar retzemju minerāliem, kas būtiski nepieciešami viedtālruņu, elektromobiļu un militārās tehnikas ražošanā.
Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nīlsens šo ideju nosauca par "fantāziju" un uzsvēra nepieciešamību respektēt starptautisko tiesību normas.
Kolumbija
Tikai dažas stundas pēc operācijas Venecuēlā Tramps brīdināja Kolumbijas prezidentu Gustavo Petro "uzmanīties".
Kolumbija ir nozīmīga naftas, dārgmetālu un kokaīna ražošanas valsts, un ASV jau sen sadarbojas cīņā pret narkotiku karteli. Tramps izteica apsūdzības Petro kā "slimam vīram, kurš ražo un pārdod kokainu ASV", piebilstot, ka "tas ilgi turpināties nevar".
Irāna
Irāna saskaras ar plašiem protestiem, un Tramps brīdināja, ka ja iestājas nāvju gadījumi, ASV rīkosies stingri.
Lai gan Irāna teorētiski neietilpst "Donro doktrīnas" teritorijā, Tramps jau iepriekš draudējis ar papildu darbībām pēc tam, kad pagājušajā gadā tika uzbrukts Irānas kodolobjektiem.
Meksika un Kuba
Tramps atkārtoti kritizēja Meksiku par narkotiku un nelegālās imigrācijas plūsmu uz ASV, brīdinot, ka būs jāreaģē uz "stiprajiem karteļiem". Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma jebkādus ASV militārus uzbrukumus noraidījusi. Savukārt Kubu Tramps vērtē kā valsti, kas "drīz kritīs", norādot, ka tā zaudējusi lielāko daļu ienākumu no Venecuēlas naftas.
Šie soļi liecina par Trampa agresīvo ārpolitikas kursu, kas aptver gan tradicionālās Vašingtonas ietekmes teritorijas Rietumu puslodē, gan citus stratēģiski svarīgus reģionus pasaulē. Eksperti brīdina, ka šī politika var radīt jaunas spriedzes gan Arktikā, gan Latīņamerikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
