VDD vadītājs: Neredzam pazīmes par tūlītēju Krievijas uzbrukumu NATO

Diskusijas par iespējamu Krievijas rīcības saasināšanos pastiprinājās pēc tam, kad Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka izlūkdienestu vērtējumi pieļauj iespēju, ka Krievija tuvākajos mēnešos varētu mēģināt pārbaudīt NATO gatavību reaģēt uz uzbrukumu.

Pēc viņa teiktā, Maskava teorētiski varētu izmantot raķešu vai dronu triecienus, lai pārbaudītu, cik praktiski darbojas NATO kolektīvās aizsardzības princips jeb alianses 5. pants.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski norādījis, ka Polijas paustie brīdinājumi ir pamatoti un balstīti izlūkošanas datos.

Čehijas izlūkdienests pieļauj dažādus scenārijus

Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) vadītājs Mihals Koudelka intervijā "The Guardian" pieļāva, ka Krievija varētu mēģināt īstenot dažādas provokācijas pret NATO valstīm. "Tas ir iespējams. Tas varētu būt ierobežots iebrukums, viltus karoga provokācijas vai plaša ietekmes kampaņa," sacīja Koudelka.

Pēc viņa domām, šāds scenārijs varētu attīstīties "mēnešu, nevis gadu laikā".

Tomēr viņš piebilda, ka daudzas institūcijas strādā, lai nepieļautu šādu notikumu attīstību.

VDD: Nav pazīmju par tūlītēju uzbrukumu

Daudz piesardzīgāku vērtējumu paudis Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) ģenerāldirektors Normunds Mežviets. "Neredzam pazīmes par tūlītēju uzbrukumu," intervijā laikrakstam sacīja Mežviets.

VIDEO: Vai ir pamats satraukumam? Eksperti skaidro brīdinājumus par Krievijas draudiem

Viņš atzina, ka Krievija patiešām veic sagatavošanās darbības aktīvākai rīcībai Eiropā, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tas saistīts ar konkrētiem militāriem plāniem vai galvenokārt ar centieniem radīt bailes un nestabilitāti Rietumu sabiedrībās.

"Joprojām nav skaidrs, vai viņiem ir konkrēti un tieši plāni, vai arī tas ir daļa no plašākiem centieniem izplatīt bailes un nenoteiktību Rietumu sabiedrībā," sacīja VDD vadītājs.

Mežviets arī uzsvēra, ka Baltijas valstis jau gadiem ilgi brīdinājušas partnerus Rietumeiropā par Krievijas radītajiem riskiem. "Pirms 2022. gada mēs pastāvīgi brīdinājām partnerus Rietumeiropā par Krievijas draudiem, taču lielākoties mūsu balsis netika sadzirdētas," viņš sacīja.

Sabotāžas draudi pieaug

Lai gan drošības amatpersonas nesaskata tūlītēju iebrukuma risku, tās pieļauj, ka Krievijas hibrīdoperācijas Eiropā turpinās paplašināties.

Pēc Mežvieta teiktā, Krievija arvien vairāk koncentrējas uz konkrētiem mērķiem, kas saistīti ar Rietumu atbalstu Ukrainai. "Mēs redzam interesi par dzelzceļa infrastruktūru, Ukrainas atbalsta infrastruktūru. Pašlaik novērojam pievēršanos arī aizsardzības industrijas objektiem," sacīja VDD vadītājs.

Savukārt Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilsons par īpaši satraucošu nosaucis neseno incidentu Leipcigas lidostā, kurā Vācijas varasiestādes saskatīja Krievijas specdienestu pēdas. "Ja uz noslogotu lidostu Eiropas vidū tiek nosūtīts bruņots drons, tas ir spēles noteikumu maiņas brīdis," sacīja Nilsons.

Eiropā skeptiski vērtē Maskavas vēlmi pēc miera

Izlūkdienestu vadītāji intervijās arī pauda skepsi par Krievijas gatavību nopietnām miera sarunām ar Ukrainu.

Kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija atkārtoti mēģina atsākt diplomātiskās sarunas, Eiropas drošības amatpersonas uzskata, ka Kremlis joprojām cer sasniegt savus mērķus militārā ceļā.

"Esmu redzējis ļoti maz pazīmju, ka Maskavā nopietni apsvērtu reālas sarunas," sacīja Nilsons. Pēc viņa domām, Krievija pašlaik vairāk spēlē diplomātisku teātri, nekā patiesi meklē konflikta izbeigšanu.

Kopējais Baltijas un citu Eiropas izlūkdienestu vēstījums ir pretrunīgs, taču skaidrs: Krievijas radītie draudi netiek mazināti, tomēr arī panikai šobrīd nav pamata. Amatpersonas aicina sabiedrību saglabāt modrību, kritiski vērtēt informāciju un neļauties bailēm, kas varētu kalpot par instrumentu Kremļa ietekmes operācijās.