EM: obligātā prasība pēc arhitektūras konkursiem sadārdzinās būvniecību un palielinās birokrātiju
Tas paredz rīkot arī obligātus konkursus ar balvu fondu virknē gadījumu, kur tos iepriekš neprasīja. Likuma autors – Kultūras ministrija uzsver, ka iepirkumos bieži uzvarot piedāvājums ar lētāko cenu un tas samazina arhitektūras kvalitāti. Ekonomikas ministrija oponē, ka jaunā kārtība krietni sadārdzinās būvniecību un izmaksas tiks pārceltas uz uzņēmējiem.
Valdībā apstiprinātais Arhitektūras likums izpelnījies neviennozīmīgu vērtējumu – Kultūras ministrija to sauc par visas sabiedrības ieguvumu un vēsturisku brīdi, taču to kritizē arī saistībā ar buvniecības izmaksu un birokrātijas palielināšanos.
Šī ir vēsturiska diena! Jo Ministru kabineta darba kārtībā ir Arhitektūras likums. Kādēļ vēsturiska? Tādēļ, ka nozare un arhitekti uz šo likumu ir gājuši apaļus 20 gadus! Būtu naivi cerēt, ka likuma tālākai ceļš būs vienkāršs. Tur būs virkne diskusiju. Būs daudz pretēju viedokļu, bet es novēlu šim likumam iet veiksmīgi cauri.
Ar zināmu pompozitāti pieteiktais jaunais arhitektu darbību regulējošais likumprojekts valdības mājā izraisīja karstas diskusijas. Vieni piesauca Satversmi un sabiedrības tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē; citi norādīja, ka arhitektu izlobētās izmaiņas radīs būtiskus ekonomiskus izaicinājumus. Pēdējie labojumi vēl tika pieteikti Ministru kabineta sēdē. Tas nokaitināja premjeru.
Es tūlīt būšu ļoti dusmīgs. Es izslēgšu vispār šo punktu. Ejiet mājās, sakārtojiet šo jautājumu un nāciet tad, kad viss ir kārtībā. Tas attiecas uz visiem. Nu, mums šis teātris nav vajadzīgs. Visi ministri sēž un klausās (jauno) redakciju. Puntuļa kungs, tā ir jūsu atbildība atnest kvalitatīvu dokumentu!
Galveno strīdu jaunajā likumā raisīja prasība pēc obligātiem arhitektūras konkursiem. Līdz šim tie tika rīkoti vai nu brīvprātīgi vai tad, ja to pieprasīja pilsētas attīstības noteikumi. Izmaiņas paredz, ka turpmāk konkurss jārīko arī laukumu, parku, krastmalu, promenāžu, gājēju ielu pārbūvei, valsts un reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļos, ja būtiski mainās to arhitektoniskais veidols. Obligāts konkurss jārīko arī jaunbūvēm pilsētas vēsturiskajā centrā. Izņēmums būtu vienu vai divu dzīvokļu privātmājas vai palīgēkas. Ekonomikas ministrijā uzsver, šāds regulējums paredz – tiklīdz kāds iecerēs kaut vai mazu veikalu vai kiosku pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, tā pasūtītājam jārīko konkurss. To par būvniecības procesiem atbildīgā ministrija uzskata par nesamērīgu prasību.
Rīgas gadījumā tā ir ļoti plaša teritorija, kas aptver arī Andrejostu, Ķīpsalu, Lugažu ielu, iespējams, arī attiecas uz brīvostas teritoriju. Un tas, kur Latvijas Arhitektu savienība koncentrējas, ir Rīga. Bet viņi jau nav pateikuši, ka tas attiecas tikai uz Rīgu. Viņi pateica – jebkurā vēsturiskajā centrā. Un tad ir attiecīgi jāskatās, kas notiek šobrīd ar Cēsīm. Kas notiek ar Kuldīgu? Kas notiek ar pārējo? Jo katrā pilsētā būs arī savs vēsturiskais centrs, kas ir iezīmēts teritorijas plānojumā.
Konkursā jābūt vismaz trim piedāvājumiem. Pasūtītājam jāapmaksā žūrijas un ekspertu darbs, arī godalgu fonds. Privātiem pasūtītājiem būšot pieejama plaša arhitektu datu bāze, lai izvēlētos piemērotāko profesionāli. Viena konkursa izmaksas tiek lēstas ap 38 tūkstošiem eiro.
Tas, ko Ekonomikas ministrija ilgstoši ir mēģinājusi norādīt, ka tas slogs var būt pat ne tik daudz dēļ paša balvu fonda, bet tādēļ, ka tas var būtiski pagarināt visu nekustamo īpašumu attīstīšanas procesu. Mēs ļoti vēlamies, lai no būvniecības sākuma līdz būvdarbiem ir ne vairāk par vienu pusgadu. Ja mēs tagad šo procesu pagarinām vēl vismaz par pusgadu, tad mēs atkal atgriežamies pie paša sākuma, ka mēs esam ļoti pārcentušies.
Kultūras ministrija aizstāv savu darbu. Laikmetā, kad dominē būvindustrijas visatļautība, orientējoties uz ātras peļņas gūšanu, arhitektu idejas nozīmējot arvien mazāk, un tas esot jāmaina. Likumprojekta kritiķi neņemot vērā jaunākās nozares filozofiju veidojošās nostādes – Davosas deklarāciju ("Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru"), kā arī iniciatīvu "Jaunais Eiropas Bauhaus".
Vai mēs kādreiz esam domājuši par to un rēķinājuši, cik maksā, teiksim, nekvalitatīva arhitektūra? Kādas sekas rodas pēc tam, ja ir slikti veidoti šie publiskie iepirkumi? Ja ir jāprojektē vairākas reizes, ja tiek pieņemti nepareizi lēmumi. Par to neviens tā skaļi nerunā vai arī runā maz. Un tāpēc es teiktu, ka ir vērts tomēr pievērst uzmanību šai kvalitātei. Un jo tas tiešām ir sabiedrības interesēs.
DK: Mūsuprāt, maksimums, kas vispār varētu palielināties konkursa jomā, ir aptuveni robežās no kādiem pieciem līdz kādiem astoņiem, varbūt maksimums – desmit konkursiem. Cik mēs skatāmies, ko mūsu analīze rāda – tas pieaugums nav ievērojams. Arhitektūras vai ainavu arhitektūras un pilsētbūvniecības konkurss ir viens no šiem instrumentiem, ar kuriem mēs varam kvalitāti sasniegt. Jo tikai paļauties, vai tas ir privātais attīstītājs, arhitekts, pašvaldība – uz viņu godaprātu; vai mēs sasniegsim arhitektūras kvalitāti? Varbūt jā, bet varbūt arī nē. Un līdz ar to, teiksim, konkurss savā ziņā arī atsijā. Kāpēc rīko mūzikas konkursus par labākajiem izpildītājiem, dejotāju konkursos, arī citās jomās? Mēs arī esam tie paši spēlētāji. Mēs arī cīnāmies par labāku kvalitāti, bet par mūsu apkārtējo vidi, kurā mēs dzīvojam, elpojam.
NP: Jautājums, par cik tas sadārdzinās izmaksas būvniecības un kas par to maksās? Tas ir tas mans jautājums.
DK: Mūsu gadījumā varbūt nav veiktas tik ļoti plašas izpētes tieši par izmaksām, kā tas ir varbūt citās valstīs, īpaši Skandināvijas valstīs. Bet šis sadārdzinājums uz kopējā fona ir salīdzinoši niecīgs.
Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas Risinājumu institūta pētnieks Oskars Leosks norāda, ka arhitekti mēģina novērst situāciju, ka bieži vien būvniecības procesā viņi parādās tikai formāli, faktiski ir tikai arhitekta paraksts, bet ēku projektē kāds cits. Un ir pareizi, ka šīs profesijas pārstāvji par to cīnās. Taču tā vietā, lai risinātu problēmas, kas rodas no fragmentētas būvniecības sistēmas, ir ticis radīts jauns papildu birokrātisks slogs.
Var izveidoties situācija, ka, ja mēs gribam, piemēram, Rīgas jūgendstila ēku pielāgot mūsdienu prasībām, mūsdienu vajadzībām, piemēram, ierīkojot liftu pagalma pusē. Tad sanāktu, ka arī šeit būtu jārīko šis konkurss. Tad sanāktu, ka būtu uz šīs pašas ēkas iedzīvotājiem gultos atbildība, ka viņiem tas ir jārisina. Un es pieļauju, ka beigās varētu rasties tāda situācija, ka tas ir pārāk dārgi un mēs šo te liftu vispār neuztaisām. Un tad kur paliek tā diskusija par jauno Bauhaus, par arhitektūras pielāgošanu mūsdienu vajadzībām? Tas likums, to tā kā mēģina dabūt cauri pirms vēlēšanām. Bet es ceru, kas tas nenotiks.
Kaut arī kultūras ministrija apgalvo, ka likumprojekts ir ticis ar visiem saskaņots, ar to nav apmierināti ne nekustamo īpašumu attīstītāji, ne uzņēmēju organizācijas.
Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai aicināja Ministru kabinetu atlikt šā likuma skatīšanu līdz trūkumu novēršanai.
Tas, kas attiecas uz sarēķināto administratīvo slogu pret ieguvumiem, Kultūras ministrija anotācijā tā arī raksta – nē, mēs to neesam izrēķinājuši. Tas, ko KM ir atnesusi, manā skatījumā, ir brāķis!
Pēc visiem aprēķiniem, visi iepirkumi kļūs dārgāki, un birokrātija palielināsies. Iespējams, būs vajadzīga vairāk budžeta nauda, lai kaut ko uzceltu. Bet es piekrītu – politisks lēmums, lai Saeimā strīdās. Paldies!
Es pievienojos Kučinska kungam. Likums kopumā ir arhitektiem labs, kopumā ekonomikai būs izaicinājumi. Tas būs Saeimai jāsver, kā to visu salāgot.
Kaut arī koalīcijas partneri valdībā jauno Arhitektūras likumprojektu kritizēja, to tomēr pieņēma. Atstājot galīgo izlemšanu Saeimas ziņā.
Jaunais likums nekādā veidā nerisina to, ko darīt, ja arī dārgā un ilgā konkursa rezultātus neakceptē būvvalde. Šogad OECD ziņojumā par Latviju būvatļaujas izdošanas termiņš novērtēts kā otrs īsākais starp dalībvalstīm. Tas būtiski uzlabo Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē. Arhitektūras likuma pieņemšana Saeimā pašreizējā redakcijā, pēc ekonomikas ministrijas domām, var kļūt par soli atpakaļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
