Neformālu sanākšanu par Ķīnas kultūru apmeklē vairāki ar ZZS saistīti cilvēki
Eiropas Parlaments šonedēļ pieņēma paziņojumu, ka ir jāstiprina cīņa pret hibrīddraudiem no citām valstīm. Dokumentā īpaši izcelts Ķīnas radītais apdraudējums Eiropas demokrātiskajām vērībām un spiegošanas riski. Sensitīvu informāciju lievalsts mēģina iegūt dažādām metodēm, arī organizētjot it kā izglītojošus pasākumus. Neraugoties uz brīdinājumiem no ekspertiem un drošības dienestiem, tādus pastāvīgi apmeklē arī politiķi un ar partijām saistīti cilvēki. Šonedēļ Ķīnas un Latvijas diplomātisko attiecību 35. gadadienai veltītā neformālā sanākšanā, kuru atbalstījusi Ķīnas vēstniecība, "Nekā personīga" sastapa vairākus ar Zaļo un Zemnieku savienību saistītus cilvēkus.
Viesnīcā Avalon piektdienas vakarā notika jau piektā Latvijas-Ķīnas draudzības asociācijas rīkotā konference, kurā jauniešiem stāsta par to, cik svarīgi ir Latvijai uzturēt ciešas attiecības ar Ķīnu.
Šīs dienas sanākšana veltīta Latvijas-Ķīnas diplomātisko attiecību 35. gadadienai un asociācijas plānotajiem uzdevumiem nākotnē. Par "Youth Salon" jeb jauniešu salonu nodēvētās konferences ielūgumā rakstīts, ka tas ir paredzēts visiem, kas jūtas jauni. Pasākums nebija plaši apmeklēts. Jaunieši dalībnieku starpā bija mazākumā, taču bija vairāki Ķīnas vēstniecības pārstāvji.
Vēstniecība bija sagatvojusi garu prezentāciju par Latvijas un Ķīnas attiecībām gadu laikā. Cik laipna bija lievalsts, ka viena no pirmajām atzina mūsu neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, cik labi strādā Konfūcija institūts, jo tajā ķīniešu valodu apguvuši vairāk nekā 7000 latviešu, uzsvēra arī, cik nozīmīga Austrumvalsts ir mūsu ekonomikai. Noslēgumā aicināja sanākušos apmeklēt vēstniecības pasākumus.
Asociācijas pārstāvji rādīja bildes no iepriekšējām konferencēm un stāstīja, ka nākotnē izdos Rūdolfa Blaumaņa lugu "Indrāni" ķīniešu valodā, organizēs nākamās "Youth Salon" sanākšanas un aktīvākos asociācijas biedrus vedīs braucienā uz Ķīnu.
Pasākumā klāt bija arī vairāki ar Zaļo un Zemnieku savienību saistīti cilvēki. Gints Golubs ir partijā ietilpstošās Latvijas Zemnieku Savienības jaunatnes nodaļas vadītāja vietnieks. Bija atnākusi arī partijas biedre Liene Zamazlova-Kazikova. Abi kandidē gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no Rīgas saraksta. Bildes no iepriekšējiem pasākumiem liecina, ka "Youth Salon" konferences viņi apmeklē regulāri. Attēlos redzams arī Zamazlovas-Kazikovas dēls Jaroslavs, kurš ir LZS jaunatnes nodaļas vadītājs un arī pretendē uz vietu jaunajā parlamentā. Šodien gan viņa klāt nebija.
Te ir kultūra un māksla. Ņemot vērā, ka tas ir kultūras pasākums un tas ir pilnīgi privāts. Organizācijas Latvijas Ķīnas draudzības asociācijas vadītāja nodarbojas ar kultūras saišu popularizēšanu.
NP: Jūs katru pasākumu apmeklējat?
GG: Cenšos pēc iespējas, jo tīri personīgi arī interesē ķīniešu kultūra. […]
NP: Vai zināt, kas viņus rīko un kas apmaksā?
GG: Jā, Ķīnas vēstniecība sadarbībā ar Ņinu Lindi un Latviešu Ķīniešu draudzības asociāciju.
Ņina Linde arī ir ZZS biedre. Viņa mēģināja iekļūt 14. Saeimā un pirms tam Rīgas domē. Šogad velēšanās viņa nepiedalās, taču redzama pasākumos kopā ar ZZS ministriem un deputātiem. Linde vada Latvijas Ķīnas draudzības asociāciju, kas aktīvi mēģina popularizēt austrumvalsts kultūru Latvijā.
Organizācijas iesniegtie gada pārskati liecina, ka pērn tās ieņēmumi bija vien 434 eiro, bet iztērēti vairāk nekā 13 tūkstoši. Šī ir jau trešā sanākšana viesnīcā šogad.
ŅL: Mums ir biedri, biedri maksā biedru naudu, un mēs tāpēc arī organizējam.
NP: Ķīnas vēstniecība nekādā veidā nesponsorē šos pasākumus?
ŅL: Ķīnas vēstniecība mums palīdz. Piemēram, šodien jūs arī saņēmāt vienu dāvanu, neskatoties uz to, ka jums te citi mērķi ir bijuši… Bet jūs redzat, ka Ķīnas vēstniecība atbalsta tā, ka katram uzdāvināja 35 gadu jubilejā dāvanu, un, jā, dažkārt viņi mums palīdz ar kādām uzkodām vai tādām lietām, jā.
"Nekā personīga" zināms, ka vismaz vienu no iepriekšējām sanākšanām apmaksāja Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts. Arī to vada Linde.
Domnīca uztur siltas attiecības ar ķīniešiem. Austrumvalsts diplomāti un vēstnieks iepriekš apmeklējuši institūta rīkotu Ekonomikas forumu. Lindes vadītā iestāde ar Ķīnas vēstniecības atbalstu organizējusi arī seminārus ar lielvalsts pētniekiem.
Sadarbībai pētniecībā ir gara vēsture. 2019. gadā Lindes vadītā domnīca noslēdza memorandu ar Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmiju un kopš tā laika raksta ikmēneša pārskatus par aktualitātēm Latvijā. Tos publicē Ķīnas-Austrumu un Centrāleiropas valstu institūta mājaslapā, par ko Lindes organizācija saņem atlīdzību.
ŅL: Tā nav Ķīnas valdība. Mums nav līgums ar Ķīnas valdību, mums ir līgums ar Budapeštas institūtu, kuru vada Ķīnas zinātņu akadēmija.
NP: Kuru strādā zem Ķīnas valdības.
ŅL: Nu jūs varat varbūt vilkt paralēles, es nezinu, es tik dziļi tur nepētīju, bet to, ko mēs darām uz šo zinātniski pētniecisko darbību, mēs to darām ļoti politiski neitrāli. […] Mums ir drīzāk uz kultūru, pētniecību un sadarbību vērsti brīfingi. Tie nav saistīti ar politiku.
Institūts atrodas Budapeštā un to dibinājusi Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmija, kas strādā tiešā komunistu valdības pakļautībā. Domnīcas mērķis bija veidot pozitīvu tēlu Rietumu akadēmiskjā vidē. Gandrīz 10 darbības gadu laikā tas nav izdevies, norāda Ungārijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Gergelejs Salats. Mazajā birojā Budapeštas centrā strādā vien pāris cilvēki, tas nav pārāk aktīvs, jo neparādoties medijos un reti organizējot pasākumus, bet Rietumu eksperti vairās ar to sadarboties.
Galvenais mērķis ir ievākt informāciju. Es nezinu, vai viņi dara kaut ko arī slepeni. Publiski viņi vāc informāciju par Austrumu un Centrāleiropas valstīm. Viņi maksā pētniekiem šajās valstīs, lai tie raksta mēneša pārskatus par aktualitātēm un to publicē savā mājaslapā. Līdzīgi kā atvērto avotu izlūkošanu. […] Tā nav neatkarīga iestāde, jo domnīca pieder Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijai, kas strādā valsts padomes pakļautībā.
Ietekmes stiprināšana akadēmiskajā vidē un kultūras popularizēšana ir jau zināmi Ķīnas maigās varas instrumenti, taču agrāk tie bija vērsti pamatā uz vadošajiem politiķiem un elitēm. Jauniešu pasākumu atbalstīšana jeb jauniešu diplomātija ir paņēmiens, ko pēdējos gados Sjī Dzjiņpina valdība izmanto arvien aktīvāk. Tā ir daļa no jaunās Pekinas stratēģijas, kā stiprināt savu ietekmi un veidot pozitīvu tēlu, saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Absolūti ir ilgtermiņa mērķi, jo Ķīna vispār ļoti nopietni uztver komunikāciju ar eliti un attiecību veidošanu ar eliti. […] Viņi meklē citus ceļus, kā tad uzzināt, kas tad tajā valstī notiek. Un tajā pašā laikā, lai tie, kuri ir tās elites, lai viņi to Ķīnas stāstu dzird, lai viņi varbūt kaut kādā brīdī kļūst par tiem Ķīnas advokātiem nacionālā līmenī un arī, protams, Eiropas savienības līmenī. […] Tādā nozīmē mēs varam teikt, ka tas ir…ja tu netiec klāt tiem, kas tajā lielajā mājā sēž, tad tu meklē tos, kas var būt nākamajās vēlēšanās tur nokļūs, vai arī tos, kas ir aktīvi jaunieši, kuri vēlas atklāt pasauli un izzināt… Principā attiecību veidošanas stratēģija.
Pētniece uzsver: tas, ka jaunieši šādus pasākumus apmeklē pats par sevi nav slikti, ja vien tie apzinās, ka tas nav tikai par kultūras popularizēšanu. Par to brīdina arī drošības dienesti, kas norāda, ka Pekina šādas konferences izmanto savu pozīciju stiprināšanai mūsu valstī.
Viens no Ķīnas ilgtermiņa mērķiem ir palielināt savu ietekmi Eiropā, tostarp, radot pozitīvu Ķīnas tēlu un izskaužot pret to vērstu kritiku. SAB redzeslokā ir vairākas organizācijas Latvijā, kuru mērķis ir popularizēt Ķīnu un veicināt sadarbību starp abām valstīm dažādās jomās – tirdzniecībā, zinātnē, kultūrā. SAB vērtējumā šādu interešu grupu aktivitātes kā tādas nerada būtiskus riskus valsts drošībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka šīs organizācijas var tikt izmantotas Ķīnas interesēs, ja tās kļūst finansiāli vai citādi atkarīgas no Ķīnas aktoriem.
GG: Jebkurš kultūras apmaiņas [pasākums] ir soft power ierocis. Ja mēs izmantojam… uzvedamies diezgan piesardzīgi tad var saskatīt papildu iespējas tieši kooperācijai tur, kur viņa jau šobrīd notiek. […]
NP: Un kultūrā mums arī vajag pastiprināt sadarbību ar Ķīnu?
GG: Protams, kulturālā apmaiņa ar jebkurām tautām ir diezgan svarīga.
Nesaskatu tajā absolūti nekādus draudus. Lūdzu, nevajag to pārvērst uzreiz kaut kādos draudos, noteikti nē. […] Mēs neko nedarām sliktu, mēs darām tikai labu. Gan Latvijai, gan cilvēkiem. Līdz ar to jūs laipni lūgti arī nākamreiz. Jums personīgu ielūgumu aizsūtīšu.
Ķīna pēdējos gados fokusējas arī uz citām sabiedrības grupām, kuras iepriekš nebija tās interešu lokā, kā pensionāri un opozīcijas politķi. Ārpolitikas institūta direktore skaidro, ka stratēģijas maiņa saistīta ar kritisko skatījumu uz Pekinu, kāds dominē Eiropas Savienībā un NATO – ka Ķīna ir potenciāls drošības apdraudējums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
