Tramps apgalvo – miers Ukrainā esot tuvāk kā jebkad. Tikmēr krievu okupanti neatkāpjas no saviem ultimātiem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis – ja Maskava atteiksies piekrist karadarbības izbeigšanas nosacījumiem, kas izstrādāti sarunās ar ASV un Eiropu, ir pienācis laiks ASV sākt izdarīt nopietnu spiedienu uz Krieviju. Sarunu procesam līdzi no Doneckas apgabala, kura liktenis ir absolūti neskaidrs, seko līdzi arī TV3 Ziņas.

Šobrīd bumba atrodas Krievijas pusē, bet arī Ukrainas puse ir skaidri pateikusi, ka tā neatzīs Donbasu par Krievijai piederošu ne de facto, ne de iure. Un arī Eiropas līderi ir pauduši, ka Doneckas apgabals nav spēļu laukums Krievijai.

ASV pēc sarunām Berlīnē ar Eiropas amatpersonām un Ukrainas delegāciju prezidenta Zelenska vadībā ir paziņojušas, ka ir gatavas piedāvāt Ukrainai NATO līdzīgas drošības garantijas, lai nodrošinātu mieru.

Citējot ASV puses paziņojumu, "ļoti stingrās" garantijas tiktu veidotas pēc NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulas parauga. Tā paziņojušas ASV amatpersonas, piebilstot, ka krievi, cerams, tām piekritīs.

Lai gan visas puses šobrīd runā par kāda veida progresu sarunās par kara izbeigšanu, joprojām ir maz informācijas par galveno – kā Ukrainas suverenitātes jautājums tiktu atrisināts jebkādā miera līgumā.

Zelenskis tikšanos raksturoja kā "produktīvu", bet ne vieglu. ASV prezidenta pārstāvji Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners Berlīnē ir turpinājuši izdarīt spiedienu uz Ukrainas delegāciju, pieprasot, lai Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijas, kuras krievi kaujaslaukā nespēj sagrābt jau no 2014. gada. Tā būtībā ir agresora Krievijas prasību uzspiešana Ukrainai.

Tikmēr Baltā nama saimnieks Tramps ir paudis, ka miers esot tuvāk nekā jebkad. Taču vienlaikus var noprast, ka ASV joprojām uzskata, ka ukraiņiem būtu jādāvina savas Doncekas apgabala teritorijas – runa ir par vairāk nekā 5500 kvadrātkilometru Donbasa teritoriju, kas joprojām ir ukraiņu kontrolē.

Uzdodot jautājumu Trampam, kāds žurnālists norādījis – šķiet, ka veidojas 5. panta vienošanās bez Ukrainas dalības NATO. Ja šāda drošības garantija tiek piedāvāta, kāds stimuls Ukrainai ir dot Krievijai jebkāda veida teritoriju?

Uz to ASV prezidents atbildēja: "Nu, redziet… Nu, viņi jau ir zaudējuši teritoriju, godīgi sakot. Es domāju – teritorija ir zaudēta. Bet drošības garantiju ziņā mēs strādājam, mēs strādājam ar Eiropu pie tā. Eiropai būtu liela nozīme tajā. Un mēs strādājam pie drošības garantijām, lai karš nesāktos no jauna. Mēs nevēlamies, lai karš atkal sāktos. Karā nav nekā skaista, nekā laba. Es domāju, ka mēs esam paveikuši daudz. Par progresu attiecībā uz Krieviju un Ukrainu. Es ceru. Es ceru."

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atceļā no Berlīnes žurnālistiem pauda, ka otrdien un trešdien eksperti pabeigs dokumentu izstrādi, par kuru saturu puses vienojās Berlīnē. Un tad ASV sarunvedēji rīkos konsultācijas ar Krieviju, bet pēc tam ar prezidentu Donaldu Trampu.

Taču Maskava jau ir paudusi savu nostāju, kas absolūti nav pārsteidzoša – proti, Krievija noraida Ziemassvētku pamieru. Kremļa pārstāvis Peskovs paziņojis, ka Maskava nevēloties dot Ukrainai atelpu.

Pirmdien Vācijas kanclers un citi Eiropas līderi rosināja Ziemassvētku pamieru, kas būtu kā pamats – vispirms jau signāls, ka visas puses tiešām vēlas izbeigt karu.

Taču atkal bez pārsteigumiem – agresorvalsts Krievija tam vienkārši nav gatava piekrist. Jāpiebilst, ka arī Tramps atbalstījis Merca ierosināto pagaidu pamiera ideju. Tāpat Kremlis nācis klajā ar vēstījumu, ka noraida jebkādu "kompromisu" attiecībā uz okupētajām Ukrainas teritorijām.

Taču Zelenskis norāda – ja Putins turpinās iznīcināt jebkādas diplomātiskās iespējas, ko rosina un ir gatava Ukraina, Eiropa un ASV – tad šis ir laiks, kad tiešām izdarīt maksimālu spiedienu pret Maskavu, tostarp sniedzot Ukrainai arī nepieciešamo militāro palīdzību.

Zelenskis otrdien, uzrunājot Nīderlandes parlamentu, uzsvēra, ka šobrīd notiek intensīvākie un mērķtiecīgākie centieni izbeigt šo karu: "Mēs pašlaik atrodamies visintensīvāko un mērķtiecīgāko miera sarunu vidū kopš šī kara sākuma, lai panāktu patiesi ilgstošu mieru. Un mēs nerunājam par pauzi vai īslaicīgu nenoteiktu risinājumu. Mēs cieši sadarbojamies ar partneriem, lai beidzot izbeigtu šo Krievijas karu pret Ukrainu."

Ukrainas prezidents turpina: "Kopā ar partneriem mēs strādājam ne tikai pie asinsizliešanas apturēšanas, bet arī pie situācijas maiņas gar Krievijas robežām, lai nebūtu iespēju sākt vēl vienu karu. Un mēs saprotam, ka noziedznieki nemainās vienas dienas laikā. Tāpēc sarunas šajās dienās ir ne tikai par pamieru, bet arī par drošības garantijām. Šeit nav runa tikai par diplomātiju, ne tikai par fizisko drošību. Tajā ir runa arī par to, lai Krievija beidzot iemācītos dzīvot pēc likuma."

Berlīnes sarunu rezultātā publiskots Eiropas un Ukrainas kopīgais paziņojums, ko parakstījušas virkne Eiropas lielvaru, tostarp Francija, Vācija, Lielbritānija. Eiropas līderi tajā apņēmās sadarboties, lai sniegtu Ukrainai stabilas drošības garantijas un ekonomikas atveseļošanas atbalstu.

Tajā teikts, ka Ukrainas drošības, suverenitātes un labklājības nodrošināšana ir neatņemama plašākas eiroatlantiskās drošības sastāvdaļa. Berlīnes vienošanās sola Ukrainai ilgstošu atbalstu – Ukrainas Bruņoto spēku izveidei miera laika līmenī 800 000 karavīru apmērā. Tas nozīmē, ka valstis, kas šo dokumentu parakstījušas, palīdzēs mācīt un aprīkot ar nepieciešamo bruņojumu Ukrainas Bruņotos spēkus.

Tāpat šis dokuments paredz, ka tiks izveidots Eiropas vadīts "daudznacionāls spēks Ukraina", kuru brīvprātīgā veidā veidos "Labās gribas koalīcijas" valstis. To uzdevums būs atjaunot Ukrainas militāros spēkus, nodrošināt gaisa telpas drošību, darbojoties Ukrainas teritorijā. Līderi vienojās izveidot ASV vadītu pamiera uzraudzības mehānismu ar starptautisku dalību, lai pārbaudītu atbilstību un sniegtu agrīnus brīdinājumus par turpmākiem uzbrukumiem. Dokuments arī skaidri nosaka, ka Eiropa atbalsta Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai.