Tramps par miera sūtni Ukrainā vēlas iecelt Kellogu. Kāda ir viņa nostāja un principi?
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps turpina veidot savu komandu un paziņojis, kam uzticēs ieņemt īpašā sūtņa amatu Ukrainas un Krievijas jautājumos. Tas būs atvaļināts ģenerālis un bijušais Trampa administrācijas līdzstrādnieks nacionālās drošības jautājumos Kīts Kellogs. Kelloga līdzšinējie izteikumi liecina, ka viņam nav ilūziju par Krieviju. Taču vienlaikus spēka rādīšanai, ir plānots arī meklēt kompromisus.
Kīts Kellogs nav svešinieks Donalda Trampa administrācijai. Trampa prezidentūras pirmajā pilnvaru termiņā viņš bija viceprezidenta Maika Pensa padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Tagad viņam tiek uzticēts būt par ASV prezidenta miera sūtni Ukrainā.
Trampa iepriekš paustais par to, kā izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā nav bijis pārlieku izsmeļošs, tam vien dots laika rāmis – 24 stundu laikā.
Savukārt topošais miera sūtnis savu nostāju gana plaši ir izlāstījis rakstā, kurā faktiski norāda, ka iepretim Ukrainas pozīcijai, kas ir par to, ka pie sarunu galda Krievija jānosēdina ar spēku, Kellogs saka – pie sarunu galda abas puses būtu jānosēdina šādā veidā.
Viens no viņa plāna stūrakmeņiem ir sava veida kompromisu meklēšanas. Tas, ko Kellogs piedāvā: noņemt Ukrainas dalību NATO no dienaskārtības. Tas būtu kompromiss no ASV puses.
Tāpat viņa ieskatā vajadzētu iesaldēt frontes līniju, kam jābūt kompromisam no Ukrainas puses, de facto atsakoties no teritorijām. Apmaiņā pret to tiktu pieprasīts kompromiss no Putina – pārtraukt karu. Vienlaikus, Ukraina tiek izlēmīgāk apbruņota.
Par kraso varas maiņu Vašingtonā, gan par to, kāda varētu būt šīs valsts turpmākā nostāja attiecībā uz atbalstu Ukrainai, amatpersonas Kijivā līdz šim ir saglabājušas piesardzīgu optimismu. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir arī norādījis, ka cer, ka tieši Trampa vadībā karš ātrāk varētu pietuvoties savam baigu posmam.
Tiesa, kas nav mazsvarīgi – tam būtu jānotiek ar taisnīgām beigām. Atteikšanās no teritorijām Ukrainai ir īpaši jūtīgs jautājums, un pašreizējā Kijivas nostājā ir nemainīga – karam jābeidzas Ukrainas 1991.gada robežās.
Taču to, ko pats Tramps domā par sava ieceltā miera sūtņa kara izbeigšanas redzējumu un vai tam vispār piekrīt, īsti skaidrs nav. Kellogs vien izvairīgi publiski ir atzinis, ka Trampu ir ar to iepazīstinājis un saņemtās atsauksmes viņam šķitušas apmierinošas.
Kelloga oficiālai iecelšanai Ukrainas miera sūtņa amatā vēl ir nepieciešams saņem ASV Kongresa atbalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
