Tramps pārmet Putinam tukšu muldēšanu: Viņš it kā izturas ļoti laipni, bet beigās tam nav nekādas jēgas

Naktī uz trešdienu Krievija īstenoja līdz šim vērienīgāko gaisa uzbrukumu pa mērķiem visā Ukrainas teritorijā. Palaists rekordliels skaits trieciendronu – vairāk nekā 700. Vēl arī 13 dažādu tipu raķešu.

Uzbrukumu galvenais mērķis šoreiz bija Rietumukrainas pilsēta Lucka, kas atrodas vien nepilnu 100 kilometru attālumā no robežas ar Poliju.

Lielāko daļu agresora palaisto dronu Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt, taču ir arī trāpījumi. Un ir arī nogalinātie un ievainotie. Izpostīti arī svarīgi infrastruktūras objekti.

"Mēs uzreiz izdzirdējām sprādzienu. Sprādziens bija tik spēcīgs, kādu vēl nekad iepriekš nebijām dzirdējuši. Mājas sienas sāka trīcēt. Kas nu kuram bija apģērbts, uzreiz metāmies bēgt prom no mājas," stāsta Sumu apgabala iedzīvotāja.

Pēdējo nedēļu masīvie uzbrukumi ir atklājuši vēl kādu jaunu agresora tendenci – Krievija cenšas specifiski mērķēt uz Ukrainas militārās mobilizācijas centriem, cenšoties izjaukt karavīru piesaisti brīdī, kad kara plosītajai valstij, pēc trim pilniem gadiem karā, aizvien vairāk sāk trūkt cilvēkresursi.

Vēl kāds būtisks aspekts – nereti agresora raķetēm izdodas sasniegt savu mērķi, jo Ukrainai trūkst ASV ražoto "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tikai tas spēj notriekt atsevišķas okupantu karaspēka izmantotās raķetes.

"Ukrainas aizsardzības ministram un virspavēlniekam devu rīkojumu pastiprināt saziņu ar ASV pusi. Tagad mums ir sagatavoti nepieciešamie politiskie paziņojumi un lēmumi, un mums tie ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk, lai aizsargātu mūsu cilvēkus un aizstāvētu savas pozīcijas. Tas galvenokārt attiecas uz pretgaisa aizsardzību, kā arī uz visiem citiem apgādes elementiem no ASV," norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viens no partneriem, kas būtu spējīgs Kijivu apgādāt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un tai nepieciešamajām komponentēm, ir ASV. Taču tur šobrīd ir iestājies zināms haoss. Pēc zināmas nenoteiktības, vai Vašingtona vispār Ukrainai turpinās piegādāt militāro atbalstu, tagad klajā nākusi informācija, ka lēmumu daļēji ierobežot piegādes aizvadītajā nedēļā vienpersoniski pieņēma.

Pentagona šefs Pīts Hegsets bez Baltā nama ziņas apturēja daļu militārās palīdzības piegāžu Ukrainai. Prezidents Donalds Tramps, kurš šķietami bija pārsteigts nesagatavots, noliedza savu iesaisti un pēc tam mainīja lēmumu.

Vēl, vismaz publiskajos izteikumos, viņš ir mainījis savu priekšstatu par diktatoru Putinu. Turklāt, darot to, ar tiešu un vietām necenzētu leksiku: "Ja gribat zināt patiesību, mēs no Putina saņemam ļoti daudz tukšas muldēšanas. Viņš vienmēr izturas it kā ļoti laipni, bet beigās tam nav nekādas jēgas."

Uz žurnālistes norādi, ka senatoram Lindsijam Greijemam ir sankciju likumprojekts par Krieviju, un, jautāts, vai viņš vēlas to virzīt tālāk, Tramps atbild: "Es to izskatu. Jā, es skatos. Senāts ir pieņēmis un vēl pieņem ļoti stingras sankcijas. Tas ir pilnībā manā ziņā — gan pieņemšana, gan atcelšana. Viņi to pieņem, zinot, ka tas ir atkarīgs tikai no manis. Un es to ļoti nopietni apsveru."

Lai gan Trampa attieksme pret Putinu acīmredzami ir mainījusies, Kijiva joprojām ir piesardzīga pēc vairāku mēnešu pretrunīgajiem signāliem.

Ukrainas prezidents Zelenskis ir paudis, ka šie pēdējie masīvie Krievijas uzbrukumi ir kārtējais pierādījums tam, ka kritiski nepieciešamas bargas un bargākas sankcijas pret Krievijas naftu un tās pircējiem, kuri turpina finansēt Maskavas kara mašinēriju un civiliedzīvotāju slepkavošanu.