Tramps pirmdien tiekas ar Putinu; kas tādēļ draud Latvijai?
Donalda Trampa vadībā ASV ārpolitika, vismaz vārdos, ir apgriezta kājām gaisā. Ar sabiedrotajiem viņš strīdas un pat šantažē tos, kā pierādīja šīs nedēļas NATO samits. Savukārt tikšanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu uztver kā atpūtu.
Tieši tā norāda drošības un ārpolitikas pētnieki, kuri ar bažām gaida, kādus vieglprātīgus solījumus ASV prezidents pirmdienas sarunā varētu izteikt Krievijas kolēģim.
Tie, kas no ASV prezidenta Donalda Trampa dalības NATO samitā gaidīja spilgtu šovu, vīlušies nepalika. Vispirms viņš paziņoja, ka Vācija esot Krievijas gūstekne, tad piedraudēja no alianses vispār izstāties, un, visbeidzot, pieprasīja, lai eiropieši savus militāros budžetus palielinātu līdz teju karalaika līmenim – 4% no IKP.
Tomēr Baltijas valstīm potenciāli visnepatīkamākā bija ASV prezidenta izvairīgā atbilde uz kādu žurnālista jautājumu preses konferences laikā.
Reportieris: Vai jūs prezidentam Putinam piedāvāsiet vai,ja viņš to lūgs, apsvērsiet militāro mācību apturēšanu Baltijas valstīs?
Tramps: Iespējams, mēs par to runāsim. Es jums pateikšu, ka mēs runāsim par šīm un daudzām citām tēmām. Par to mēs runāsim.
Ar Putinu Tramps tiksies pirmdien Helsinkos, bet iemeslu šādu jautājumu uzdot rada viņa rīcība pēc tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Tajā Tramps apsolīja pārtraukt ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības, pretī saņemot vien nekonkrētus solījumus, ka komunistiskā diktatūra kaut kad varētu atteikties no kodolieročiem. NATO samitā klāt bijušās Latvijas amatpersonas gan mierina, ka šādām bažām pamata neesot.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība):
[NATO samita] galarezultāti bija ļoti pozitīvi, it īpaši Baltijas valstīm. Man bija sarunas ar citiem dalībniekiem, un visi uzskata, ka ir pamats būt apmierinātiem. Varētu teikt, ka pasākums notika divos līmeņos. Viens bija nopietnās sarunas par saturu, otrais bija Donalda Trampa uzstāšanās presei un publikai.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS):
Viņi, negaidot kopējo NATO lēmumu, šeit bija. Viņi šeit ir ieguldījuši milzīgas investīcijas, viņi arī šinī gadā ir paaugstinājuši palīdzību Eiropai, milzīgi. Līdz ar to viņu klātesamība šeit man nerada ne mazākās bažas.
Nacionālās drošības jautājumu pētnieks Mārtiņš Hiršs:
Nav zināms, vai Tramps darīs to, ko ASV Ārlietu ministrija grib, vai vienkārši viens pret viens improvizēs un teiks, kas viņam nāk prātā, kā viņš diezgan bieži to arī dara diplomātijā, diemžēl. Tramps var tikt apvārdots tikšanās reizē ar Putinu, jo Putins 18 gadus ir bijis lielā pasaules diplomātijā. Tramps – dažus gadus, un par lielajiem jautājumiem, kas notiek pasaules politikā, viņš neko daudz diemžēl nezina.
Hiršs skaidro, ka Putinam potenciāli ir daudz vairāk ko iegūt no tikšanās ar Trampu, ne otrādi. Tomēr Krievijai būtiskākajos jautājumos ASV prezidenta rokas ir sasietas. NATO kaujas grupās Baltijas valstīs ASV ir sekundāra loma, piemēram, Latvijā šo grupu vada Kanāda. Un jebkurā gadījumā ASV Kongress pieņēmis budžetu, kurā skaidri pateikts – tik un tik miljoni jātērē Austrumeiropas drošībai.
Kongress ir pieņēmis savu aizsardzības budžetu. Tik un tik dolāri ir jātērē Austrumeiropā. Tramps tur diezgan maz var ietekmēt. Protams, viņi var runāt par Sīriju un Irānu. Bet Baltijas valstis nav ASV un Krievijas attiecībās tā pirmā prioritāte, ir daudz lielāki jautājumi.
Savukārt Ukrainas konflikta dēļ noteiktās sankcijas pret Krieviju ASV prezidents vienpersoniski atcelt nevar. Bažījoties par Trampa simpātijām pret Putinu, ASV Kongress pagājušogad tās nostiprināja likumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
