Tramps sākotnēji kritizē sabiedrotos, bet NATO samits noslēdzas ar vienotības apliecinājumu
Ankarā noslēdzies NATO samits, kas sākās ar pamatīgām bažām par iespējamiem strīdiem un to, kāds varētu būt ASV prezidenta Donalda Trampa noskaņojums. Par laimi, tas caurmērā noslēdzies ar vienotības demonstrēšanu. Vienlaikus sabiedrotie vienojās par būtiskiem lēmumiem, kas skar gan Eiropas drošību, gan turpmāko atbalstu Ukrainai.
ASV prezidents samita laikā gan paspēja asi kritizēt sabiedrotos, Spāniju nodēvēt par sliktu partneri un kārtējo reizi runāt par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu ASV kontrolē. Taču galu galā, pēc līderu sarunām, kas notika aiz slēgtām durvīm, vēstīja, ka telpā valdījusi "mīlestība un vienotība". Samitu atzinīgi vērtē arī mūsu valsts prezidents.
"Gan Latvija, gan pārējās valstis, kuras ir sasniegušas 5% izdevumus aizsardzībai, tika ļoti pozitīvi novērtētas, tostarp arī no ASV prezidenta Trampa puses. Mēs tikām pozitīvi izcelti, un mēs arī esam saņēmuši apliecinājumu no mūsu sabiedrotajiem Kanādas, ka Kanādas spēki Latvijā paliks līdz 2031. gadam. Tātad vēl piecus gadus. Tie būs vairāk nekā divi tūkstoši karavīru pastāvīgi. Protams, papildus vēl ir citu valstu karavīri, kas atrodas Latvijā. Un būtiski ir arī tas, ka Kanāda ir uzņēmusies arī vēl plašāku atbildību arī par divīziju "ziemeļi" kopā ar Dāniju."
Eiropas valstis Ankarā centās parādīt, ka aizsardzības jomā vairs nav tikai lūdzēju lomā. Tika uzsvērti strauji augošie militāro spēju izdevumi, jaunas investīcijas ieroču ražošanā un ciešāka sadarbība aizsardzības industrijā. Arī ārlietu ministre Baiba Braže TV3 Ziņām pauda, ka, piemēram, izskanējušas runas par iespējamu ASV spēku samazināšanu Eiropā pagaidām nebūtu jāuztver kā kaut kas ārkārtējs un šobrīd nekas neliecina par tik būtiskām izmaiņām Baltijā.
"Tas, ka spēku pārskatīšana ir tāds regulārs process, ka katra administrācija to veic un arī ka tas ir bruņoto spēku pienākums, tas tiešām tā ir. (..) Tā nav kaut kāda atriebība pret Eiropu vai kaut kas tāds. Tas ir tāds funkcionāls vingrinājums. Vienkārši viena daļa spēju ir arī Eiropā pašā šobrīd, piemēram, F-35 iznīcinātāji. Tādu agrāk nebija. (..) Tas nav kaut kāds, ka tagad ASV pamet Eiropu, aiziet prom no Eiropas."
Ukrainai šoreiz ir izdevies saņemt vairākus pozitīvus signālus. NATO dalībvalstis ir vienojušās nākamgad nodrošināt Kijivai vismaz 70 miljardus eiro militārajai palīdzībai. Savukārt Savienoto valstu prezidents paziņoja, ka Vašingtona varētu atļaut Kijivai pašai ražot pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" pārtvērējraķetes, kas ir būtiskas aizsardzībā pret Krievijas ballistiskajiem uzbrukumiem.
"Man putniņš pačivināja, ka mēs dosim jums tiesības pašiem ražot "Patriot" raķetes. Mēs parādīsim, kā to darīt. Jā, tas ir ļoti sarežģīti, bet es domāju, ka jūs to ātri apgūsiet. Mēs par to runāsim. Uzņēmums, kas ražo "Patriot", pašlaik būvē četras rūpnīcas. Ja pasūtīsiet šīs sistēmas, mūsu uzņēmumi tās spēs saražot divu līdz trīs mēnešu laikā."
Tiesa, abu līderu sanākšana neiztika arī bez neveikliem brīžiem. Tramps sajauca Putina un Zelenska vārdus, kā arī aicināja Ukrainas prezidentu doties uz sarunām Maskavā, taču Zelenskis šo ideju ironiski noraidīja.
"Putins teica, ka labprāt uzņemtu Maskavā. Es atbildēju – nedomāju, ka man būtu jānostājas viņa vietā. Nezinu, vai viņš pats dotos uz Maskavu. Varbūt dotos. Vai jūs brauktu uz Maskavu?"
"Tas būtu sarežģīti. Tur ir daudz ukraiņu dronu."
NATO līderi kopīgajā deklarācijā vēlreiz arī apliecināja, ka kolektīvās aizsardzības princips jeb daudzinātais piektais pants paliek alianses stūrakmens un uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
