Tur ir vieta, ko sauc par "dzīvības ceļu". TV3 Ziņas Ukrainā dodas līdzi policijas vienībai, kas evakuē iedzīvotājus

Šī ir simboliski svarīga vieta katram, kurš cīnās par brīvību un neatkarību – aizsargājot Donbasu un visu Ukrainu. Karavīri šeit piestāj, lai noliktu savas brigādes karogus, parakstītos vai atstātu savu uzšuvi. Arī šie puiši, kas ir ceļā uz kauju, piestājuši nofotografēties.

Kaujas pār Donbasu ir smagākās visā frontes līnijā, krievu okupanti šo apgabalu cenšas okupēt jau 10 gadus, bet šobrīd vissmagākās un asiņainākās kaujas notiek Časivjarā, Toreckā, Pokrovskā un arī pie Dnipropetrovskas apgabala apdzīvotās vietas Udačnes. Tur okupanti spiežas uz priekšu, lai sasniegtu robežzīmi, kas atdala Dnipropetrovskas un Doneckas apgabalu teritorijas.

Tuvojoties Pokrovskas pilsētai, karavīri, kas mūs turp ved, piestāj, lai paši uzvilktu bruņuvestes un ķiveres un ieslēgtu uz jumta pievienotās pretdronu iekārtas.

Pokrovskā iebraukt ar vieglo automašīnu ir teju neiespējami, jo visas piekļuves pilsētai ir pilnīgā krievu uguns kontrolē, un pie iebraukšanas jau ir saspridzināto automašīnu kapsēta. Ukrainas karavīri mūs piekrita ievest tikai ar ukraiņu ražojuma bruņumašīnu "Kazak", kas aprīkota arī ar spēcīgām pretdronu iekārtām.

Krievu armija Pokrovskas pilsētu slauka no zemes virsas. Vietējā kara administrācija ziņo, ka krievi ir izpostījuši apmēram 70% pilsētas civilās infrastruktūras.

Ilgi šeit vienā vietā uzturēties nedrīkst. Pilsētu pārrauga okupantu izlūkošanas droni, ienaidnieks atrodas vien kilometra attālumā. Pilsētā joprojām uzturas vairāk nekā 6000 iedzīvotāju.

Agrāk vairāk nekā 60 000 cilvēku lielā apdzīvotā vieta nu ir kārtējā spoku pilsēta – sagrautas mājas, daži gājēji. Cilvēki ielās neuzturas, un tie, kurus ieraugām, sarunāties nevēlas.

Evakuācija šobrīd ir kļuvusi lēnāka, kā saka brīvprātīgie, dienā ir iespējams izvest apmēram piecus līdz sešus cilvēkus. Tas galvenokārt tāpēc, ka iebraukšana pilsētā ir kļuvusi teju neiespējama.

Pilsētā nav nedz gāzes, nedz elektrības, nedz ūdens un, protams, arī apkures. Lielākoties šeit palikuši sirmgalvji. Pierunāt katru atsevišķi cenšas policijas vienība "Baltie eņģeļi". Arī šoreiz viņi ieradušies pie 82 gadus vecās Tamāras kundzes.

"Jūsu māsa atsūtīja video un grib jūs pie sevis savākt uz Hmeļņickas apgabalu," kundzei stāsta "Balto eņģeļu" karavīrs Genādijs Judins.

"Ja man būs slikti pēc pusstundas, stundas, vai būs kas man palīdz?" viņam jautā Tamāras kundze. "Šeit Jums neviens nevarēs palīdzēt, tur jums palīdzēs. Tur ir gan neatliekamā palīdzība, tur ir ārsti, te nekā vairs nav."

"35 gadus es nostrādāju šeit par mūzikas skolotāju. Pabeidzu Ļvivas Pedagoģisko mūzikas akadēmiju un atbraucu uz Pokrovsku," saka Tamāras kundze. Viņu izdevās pierunāt, un kundze veiksmīgi nogādāta pie māsas Ukrainas rietumos.

Karavīri mūs veiksmīgi arī izveda ārā – ceļu uz Pokrovsku sauc par "dzīvības ceļu". Tāpēc katrs, kurš pa to ir atgriezies, var būt pateicīgs.