Turcija slepeni piegādā Ukrainai eksportēt liegtos ASV ieročus, ziņo "Foreign Policy"

"Foreign Policy" par to esot informējušas pašreizējās un bijušās ASV un Eiropas amatpersonas, kas bija lietas kursā par lēmumu sniegt Kijivai spēcīgu, bet strīdīgu ieroci cīņā pret Krievijas okupantiem.

NATO sabiedrotā 2022. gada novembrī sāka sūtīt pirmās tā dēvētās divējāda mērķa uzlabotās konvencionālās munīcijas (DPICM) partijas, ko saskaņā ar kopražošanas līgumu ar ASV ražoja Aukstā kara laikā. Ieroči ir paredzēti tanku iznīcināšanai, pārsprāgstot mazākās apakšmunīcijās, kas var  gadiem ilgi atrasties kaujaslaukā, ja uzreiz neuzsprāgst.

Saskaņā ar ASV tiesību aktiem Amerikas Savienotajām Valstīm ir liegts eksportēt šādus ieročus.

Šis solis, par kuru Turcija mēnešiem ilgi ir centusies klusēt, izceļ arī Ankaras lielo darbību visā konflikta laikā: Ukrainas atbalstīšanu ar bruņotiem bezpilota lidaparātiem "Bayraktar TB2", kas palīdzēja izjaukt Krievijas virzību uz Kijivu, un ANO diplomātiskā starpnieka lomu – starpniecības darījums par graudu eksportu no Ukrainas ostas Odesas, vienlaikus pērkot sev Krievijas ieročus un šajā procesā saniknojot NATO.

"Pēc tam, kad ASV liedza [Ukrainai] piekļūt kasešu munīcijai, Turcija bija vienīgā vieta, kur tās varēja iegūt," sacīja viens informācijas avots, kurš vēlējās palikt anonīms. "Tas tikai parāda, ka pat tad, kad Turcija dažos aspektos ir draudzīga Krievijai, tā ir kļuvusi par ļoti svarīgu Ukrainas atbalstītāju militārajā jomā."

Ne Turcijas vēstniecība Vašingtonā, ne Ukrainas Aizsardzības ministrija neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus minētajā kontekstā. Taču Turcijas veiktā tā dēvētās divējāda mērķa uzlabotās konvencionālās munīcijas piegāde parāda, kā Ankara ir spēlējusi pārāk lielu lomu ieroču piegādē Ukrainai, lai izjauktu Krievijas pilna mēroga iebrukumu kara kritiskajos brīžos, kopš Putina rīkojuma iebrukt Ukrainā.

Turcijā ražotie bezpilota lidaparāti "Bayraktar TB2" palīdzēja apturēt Krievijas bruņutehnikas karavānas, kas ieplūda Kijivā kara pirmajās dienās, un tiek ziņots, ka tie palīdzēja Ukrainai nogremdēt Krievijas kreiseri "Moskva", kas toreiz bija Melnās jūras flotes flagmanis.

Turcijas analītiķi arī uzskata, ka Turcija mierīgi vada dronu tiltu no Korlu gaisa bāzes netālu no "Bayraktar TB2" rūpnīcas, kur ieročus nosūta uz Poliju un pārvieto uz Ukrainu.

Lai gan Turcija nav dalījusies ar informāciju par tās krājumos esošās kasešu munīcijas daudzumu, Ankarā bāzētā Mehāniskās un ķīmiskās rūpniecības korporācija agrāk ir ražojusi paplašināta darbības rādiusa artilērijas lādiņu. Vēl viens liels Turcijas ieroču ražotājs, savulaik izgatavoja TRK-122 raķetes 122 mm artilērijas sistēmām, kas arī izkliedē DPICM apakšmunīciju, ir "Roksten".  Slovākija, Čīle un ASV jau iepriekš ir nodevušas kasešu munīciju Turcijai.

"Aizliegto" ieroču piegādes Ukrainai pretējs Turcijas solis pēc tam, kad tā starptautiskajai sabiedrībai paziņoja par apņemšanos neizmantot kasešu munīciju. 2021. gada oktobrī Ženēvā bāzētās starptautiskās organizācijas Konvencijas par kasešu munīciju prezidentam nosūtītajā vēstulē, Turcija uzstāja, ka tā nav izmantojusi, ražojusi, importējusi vai pārsūtījusi kasešu munīciju kopš 2005. gada, kad konvencija tika īstenota – un negrasījās to darīt arī turpmāk.

Tomēr cilvēki, kas iestājušies par to, lai ASV nosūtītu DPICM, ir uzstājuši, ka tas būtu visefektīvākais veids, kā izskaust Krievijas tranšeju līnijas, kas nav pastiprinātas vai nosegtas, atklātā Donbasa reljefā. Šie aizstāvji sacīja, ka vajadzību vēl vairāk pastiprina ASV krājumi, kas jau izsīkst pēc spēcīgas sprādzienbīstamas artilērijas lādiņiem.

Taču Ankarā, pat ja Erdoanu šogad vēlēšanās gaida strīdīga cīņa par palikšanu amatā inflācijas problēmu nomocītās ekonomikas dēļ, viņš ir ievērojis konsekventu politiku Krievijas kara laikā Ukrainā, sacīja eksperti. Viņš ir rīkojies kā Kremļa ekonomiskais draugs, vienlaikus sadarbojoties ar citām Melnās jūras valstīm un citām NATO dalībvalstīm militāri pret Krieviju.

Lai gan Kremlis ir sarūgtināts par Turcijas militārajām piegādēm Ukrainai, Turcija vienlaikus ir paplašinājusi savas ekonomiskās saites ar Krieviju, apgrūtinot ASV un citu NATO sabiedroto centienus izolēt Krievijas ekonomiku no pasaules tirgiem. Turcija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir bremzējusi Somijas un Zviedrijas centienus pievienoties NATO aliansei, radot lielu neapmierinātību citiem NATO sabiedrotajiem.

ASV armija nav izmantojusi kasešu munīciju kaujās kopš tās iebrukuma Irākā 2003. gadā, izņemot vienu gadījumu Jemenā pirms vairāk nekā desmit gadiem, un ieročus tā nav eksportējusi kopš 2015. gada. Krievija, kas arī nav parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas kasešu munīcijas  konvenciju, ir bijusi produktīva ieroču izmantotāja kopš tā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī. Cilvēktiesību uzraugu provizoriskie dati liecina, ka kopš 2022. gada februāra līdz jūlijam kasešu munīcijas uzbrukumos Ukrainā ir cietuši vismaz 689 civiliedzīvotāji. Tikmēr Ukrainas spēki vismaz divas reizes ir izmantojuši kasešu munīcijas raķetes.

Progresīvie ASV Kongresa demokrāti ir veikuši uz Baidenu spiedienu veikt turpmākus pasākumus, lai aizliegtu kasešu munīciju izmantošanu. 2022. gada decembrī Baltajam namam adresētajā vēstulē, ko vadīja Demokrātiskais pārstāvis Bils Kītings, 10 Pārstāvju palātas un Senāta likumdevēji mudināja Baidenu pat sākt iznīcināt ASV kasešu munīcijas krājumus. "Ja ASV šodien izmantotu kasešu munīciju, mēs tiktu kritizēti, jo mēs esam nosodījuši krievus par tās izmantošanu Ukrainā," Baidenam rakstīja Kīts un Kongresa sabiedrotie. "Mums vajadzētu vadīt globālos centienus atbrīvot pasauli no šiem ieročiem, nevis turpināt tos uzkrāt."

DPICM kārtai ir arī rūta vēsture ASV armijā un visā pasaulē. ASV armijas 3. kājnieku divīzija nosauca DPICM par konflikta "zaudētāju", sakot, ka pilsētu teritorijās šim ierocim nevar uzticēties un ka manevru komandieri vilcinās to izmantot.

Informācijai

DPICM, ko var izšaut no standarta artilērijas vienībām, ir aptuveni piecas līdz desmit reizes nāvējošāka nekā standarta spēcīgas sprādzienbīstamības lādiņi, ko ASV jau ir nosūtījusi Ukrainai. Ukraina ir lūgusi no Zviedrijas arī tā sauktās BONUS kasešu lādiņus un maza diametra bumbas, ko var palaist ar HIMARS, kuras ASV ir piekritušas nosūtīt, bet vēl nav sniegusi.