TV3 Avdijivkā: okupantu aplenktajā pilsētā joprojām palikuši ap 1800 cilvēku
Vissmagāko cīņu vieta patlaban karā Ukrainā ir Doneckas fronte, kur par katru metru zemes notiek nežēlīgas cīņas. Tostarp Adijivku Krievijas iebrucēji, cenšoties sagrābt to kā stratēģiski svarīgu industriālo vietu, pārvērtuši drupās.
Ir saņemtas pozitīvas ziņas no Bahmutas – pēdējās 24 izdevies pavirzīties pilsētā uz priekšu par diviem kilometriem atbrīvot savas teritorijas no Krievijas okupantiem. Šodien vietnē "Telegram" parādījās arī pirmie video un foto attēli, kādas izskatās atbrīvotās pozīcijas, kur pabijuši Krievijas okupanti.
TV3 Ziņu filmēšanas grupa – Ieva Vārna un Sergejs Medvedevs – šodien pabija Adijivkā, kura atrodas piecus kilometrus no 2014. gadā Krievijas okupētās Doneckas pilsētas. Avdijivku varētu uzskatīt par Doneckas piepilsētu. No vienīgā ceļa, kas ved uz šejieni un ir Ukrainas kontrolē, paveras skats gan uz Donecku gan tās lidostu. Krievija pilsētu aplenkusi, bet par spīti tam, tajā dzīvo cilvēki, kuri aizvada ikdienu šajā frontes pilsētā.
Avdijivka ir bijusi Krievijas uzbrukumu mērķis kopš 2014. gada, kad prokrieviskie separātisti ieņēma vairākas Doneckas apgabala pilsētas, tostarp arī šo. Toreiz Ukrainas spēkiem pilsētu izdevās atbrīvot, bet tagad Krievijas iebrucēji, cenšoties sagrābt šo stratēģiski svarīgo industriālo vietu, pilsētu pārvērtuši drupās.
Maksims ir viens no Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, kuri Avdijivkas pilsētu un tās apkārtni sargā jau no 2014. gada. Viņš mums rāda postu, ko pilsētai atnesusi krievu pasaule. Piestājam pie skolas, kurā kādu laiku bija humānās palīdzības izdales centrs – līdz okupanti to iznīcināja.
"Šeit bija tikai civiliedzīvotāji, neviena karavīra, cilvēki šeit nāca pēc ūdens, ēdiena, higiēnas precēm, apģērba un ģeneratoriem. Vienā naktī okupantu armija uz skolu raidīja fosfora degbumbas, tā nodega un vēl drusku vēlāk raidīja raķetes pēc tam paziņoja, ka esot iznīcinājuši fašistu bāzi. Un te es vēlreiz gribu izmantot iespēju pateikt, a fašistu bāze atrodas Kremlī, tāpēc lūdzu – šaujiet tur."
Okupanti iznīcinājuši 90% pilsētas infrastruktūras.
"Viņu plāns ir aplenkt Avdijivku, uzbrukumā iet gan no vienas, gan otras puses. Mums šeit karš sākās 2014. gadā, pilna mēroga iebrukums ilgst jau vairāk nekā gadu, šajā laikā krieviem ir izdevies pilsētu ielenkt no trim virzieniem, bet, neskatoties uz to, pilsēta turas. Viņiem neizdodas Avdijivku sagrābt, tāpēc to apšauda ar visu, ko var. Uz Avdijivku ir palicis viens ceļš pa kuru jūs braucāt un paši redzējāt, ka tas nepārtraukti tiek apšaudīts. Tas tiek darīts, lai mums nebūtu pa kurieni apgādāt savas vienības, gan arī cilvēkus ar palīdzību," stāsta Ukrainas bruņoto spēku karavīrs.
Sižetā redzamo vietu Krievijas spēki ir aplenkuši no trim pusēm, nemitīgi apšauda ar artilēriju raķešu sistēmām, pilsētā palikuši ap 1000 cilvēku, kuru vienīgais glābiņš ir tā sauktie nesalaužamības punkti. Cilvēki var atnākt paēst, paskatīties jaunākās ziņas, uzlādēt telefonus un izmazgāt drēbes.
"Šeit meitenes taisa tēju, kafiju, mazās kanepē maizītes, šeit var paskatīties mūsu ziņas. Te ir arī wi-fi, cilvēki var sazināties ar tuviniekiem. Pilsētā praktiski nav sakaru, visi torņi ir nobombardēti. Te ir mūsu virtuve, mums ir laba meitene, kura mums gatavo, šodien būs "Rosoļņiks", es tā saprotu. Ap 12 pasniedzam pusdienas un visi, kas vēlas, var nākt ēst."
Šeit pagrabā cilvēki var patverties no nemitīgās bombardēšanas. Katru dienu šeit nāk vairāki simti vietējo. Tie ir dažāda vecuma cilvēki. Par laimi, bērni no šīs frontes pilsētas ir aizvesti uz drošākām vietām.
Pie nama pagraba satiekam Pāvelu, viņš atbraucis ar velosipēdu pēc suņu barības. Vīrietis saka – dzīve šeit ir šausmas, bet vēl prom braukt negrasās.
"[TV3 Ziņas:] Kāpēc Jūs nebraucat prom? [Pāvels:] Nepadomājiet, ka es esmu gaidītājs, mums te ir marodieri, policija nespēj viņus izķert, par savu māju baidos. [TV3 Ziņas:] Bet ja atlidos raķete? Ja atlidos, tad es braukšu. Bija man ģimene, viss bija, biju izdomājis, ka pensijā mazdēlam pasakas lasīšu. Viņam ir četri gadiņi. bet kas sanāca – šausmas, šausmas. Tās ir tādas šausmas. Atbrīvoja no visa, visa, es neskaitu tur kādus labumus, gāzi vai ko – mūs no visa atbrīvoja."
Tikmēr jau grasoties doties prom – pie ēkas piebrauc šķembu sacaurumots kravas busiņš, tie ir brīvprātīgie.
"Divreiz esam zem apšaudes jau nokļuvuši. Šī ir štāba automašīna, bet arī mana personīgā mašīna – žigulis – ir tāds pats. Tas ir no "Grada", evakuējām sievieti, tikām zem apšaudes. Situācija pilsētā ir smaga, aizvakar slimnīcā atlidoja raķete, četrus cilvēkus apraka gruvešos," stāsta Olekijs.
Bet par spīti raķešu triecieniem, turpina izvest no Avdijivkas kā cilvēkus tā dzīvniekus.
Šodien ukraiņiem nozīmīgi svētki – Višivankas jeb nacionālā krekla diena. Daudz karavīru pat zem bruņuvestēm ir uzvilkuši šo viņiem tik nozīmīgo simbolu. Neraugoties uz karadarbību bīstamajiem apstākļiem, cilvēkiem Ukrainā ir būtiski šo savu nacionālo simbolu godināt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
