TV3 dodas uz ciemu vien divu kilometru attālumā no okupantiem: cilvēki šeit izbraukuši vai slēpjas

Pokrovskas rajons, ciems Novoekonomične – no iebrucēju armijas to šķir viena neliela apdzīvota vieta, okupantu karaspēks atrodas vien nepilnu divu kilometru attālumā.

Ienaidnieka tuvumu var redzēt pēc apšaudēs izpostītās infrastruktūras un nepārtrauktajiem artilērijas dārdiem, fronte šeit turpina spiesties uz priekšu. Cilvēkus ielās šeit daudz neieraudzīsi, lielākā daļa izbraukusi, palikušie slēpjas pazemē.

Pie vietējās administrācijas ēkas, kur vēl cilvēki var saņemt humāno palīdzību, TV3 Ziņas sastapa Natāliju, viņa prom nebraukšot.

"No likteņa neizbēgsi, kā Dievs būs lēmis, tā arī būs. [TV3 Ziņas: "Apšauda taču stipri, fronte tuvu…"] Ziniet, citas naktis ir klusas, bet ir tādas, ka bombardē tik spēcīgi. Tāpat guļam mājās, logu nav, kaut kā tā," stāsta Natālija.

Ciemā slēgtas aptiekas, pēdējās dienas vēl strādā vienīgais pārtikas veikals, pie kura TV3 Ziņas satika arī tā īpašnieci Ludmilu.

"Biju izveidojusi kā pašapkalpošanās lielveikalu, bija lielisks veikals, visu jau gandrīz izvedām, aprīkojumu, ledusskapjus, atstājām tikai nepieciešamāko. Cilvēkiem, kas te ciemā palikuši, izdalīju produktus, kas palika, tas palika. Daudzi ir izbraukuši, kādi 20% ciema  iedzīvotāju ir palikuši, fronte te ir ļoti tuvu, jā, ļoti tuvu, visu laiku bah, bah, tanki jau pa ielām braukā, ļoti smagi, sāpīgi," bilst Ludmila.

Sievietei šodien grūti valdīt asaras par to, ka jāpamet mājas, bizness un pēc 43 gadu dzīves Novoekonomičnē viss jāsāk no jauna.

Vaicāta, vai pati negrasās braukt prom, sieviete atbild: "Taisos, taisos, pirmajos datumos atskaites jānodod un viss. Tas ir ļoti sāpīgi, pamest savas mājas, 43 gadus te dzīvoju, apprecējos, pati esmu dzimusi Dnipro, Mirnohradā vecāki dzīvoja, te bija mana māja, mani bērni. Ļoti smagi, emocionāli ļoti smagi. Labi, ka vēl šeit mums maizi ved, daudzi baidās te braukt, citi ir aizvērti, cilvēki ir panikā. Vakar viena kundze paņēma 20 maizes kukuļus, es viņai prasīju, kundze, kāpēc Jūs tik daudz ņemat…Viņa kaltēšot, lai pietiek. Ko es teikšu, neņemiet? Protams, lai ņem."

Sieviete turpina: "Kā mūsu baznīcu iznīcināja, svētāko vietu, tur no drona uzmeta virsū. Mūsu baznīcai bija vairāk nekā 100 gadu. Pirms mēneša vienu pusi nobombardēja, tur bija raķete, bet tagad drons. [TV3 Ziņas: "Kad tas bija?"] Aizvakar. Nevar, vienkārši nevaru, tik ļoti sāp. Sāp un ir bailes par ģimeni, dzīvi, par mūsu dzīvi… Saudzējiet sevi! Neatstājiet visu uz pēdējo, dzīvība ir svarīgāka… Atnāks, un nekas labs te nebūs."

Pokrovskas virziens jau kopš augusta sākuma ir smagākais frontes flangs, kurā diemžēl okupantu armijai ir izdevies izrauties uz priekšu un pietuvoties bīstami tuvu Pokrovskas, Mirnohradas pilsētām – Doneckas apgabala kara administrācija turpina civilo evakuāciju.

"Mums šobrīd turpinās masveida cilvēku evakuācija – arī piespiedu bērnu evakuācija no Pokrovskas rajona, tuvākajiem ciemiem, bet, protams, ka izvedam bērnus tikai tad, ja ir atļauja no viena vecāka vai aizbildņa. Mūsu mērķis galvenais ir nosargāt mūsu cilvēku un bērnu dzīvības," saka evakuācijas grupas "Baltie eņģeļi" karavīrs Genādijs Judins.

Mirnohradā un Pokrovskā, gatavojoties ielu kaujām, tiek veidotas militārās inženierbūves. Ukrainas Bruņotie spēki pauž, ka okupantiem augstākā armijas vadība izvirzījusi mērķi līdz rudenim, kad laika apstākļi frontē sāks apgrūtināt virzību uz priekšu – sagrābt šīs nozīmīgās Donbasa pilsētas, lai iegūtu placdarmu uzbrukumiem jau nākamajām Doneckas apgabala pilsētām.