TV3 dodas uz okupantu plosīto Pokrovsku – iebraukšana tikai tumsā, un uzreiz jāslēpjas
TV3 komanda – žurnāliste Ieva Vārna un operators Sergejs Medvedevs – aizvien Ukrainā. Arī tur uzmanības centrā ir Minhenē notiekošā drošības konference. Ukrainas nostāja jautājumā par iespējamo pamieru ir stingra – tā nepiekāpsies par Krievijas okupētajām teritorijām. Kopumā noskaņojums ir drūms un ir liels satraukums. Aizvadītajās dienās TV3 viesojās Pokrovskā, kurai kopš pērnā augusta ienaidnieks uzbrūk intensīvi. Ukraiņiem okupantus izdevies atsist atpakaļ, tomēr situācija aizvien smaga.
Pokrovska ir elle uz zemes virsas. Krievu armija pilsētu nepārtraukti bombardē un ir aplenkusi no trim pusēm. Iebraukšana Pokrovskā, karavīru terminoloģijā, runājot – notiek tikai pelēkajā periodā.
Iebraucot TV3 tiek sniegta informācija, ka bruņutransports tuvojas vietai, kas ir pilnīgā krievu pārraudzības zonā.
Karavīriem štābā tiek lūgts nodrošināt pretrdonu iekārtu koridoru iebraukšanai pozīcijās.
Ceļš uz Pokrovsku tiek saukts par dzīvības ceļu. Iebraukšana pilsētā ir iespējama tikai tad, kad iestājas tumsa, vai agros rītos vēl pirms saullēkta, bet jebkurā gadījumā katra iebraukšana Pokrovskas pilsētā karavīriem ir kā laimes spēle, jo ienaidnieks kontrolē šo iebraukšanu gan ar FPV droniem, gan droniem ar optisko kabeli.
Tumsā redzamība ir slikta, bet tomēr nakts melnumā redzam ceļā saspridzinātu auto vrakus. TV3 šķērso dzelzceļa sliedes, kur brīdi pirms krievu iznīcinātājdrons ietriecies kādā ukraiņu pikapā. Pavadonis TV3 dod pavēli, lai uzreiz pēc izkāpšanas no transportlīdzekļa TV3 ātri dodas uz slēptuvi.
Tas ir viens no Ukrainas Bruņoto spēku desanta triecienbrigādes komandvadības štābiem Pokrovskas pilsētā.
No šīs vietas Ukrainas karavīri pārlūko debesis, skatās, kurā brīdī krievu karaspēks sāk uzbrukumu, un automātiski dod ziņu artilērijai, mīnmetējiem, lai sniegtu atbalstu saviem kājniekiem, kuri atrodas nulles līnijā.
"Šajā ekrānā viņi tieši virs mums lido. Mirnohrada, Pokrovska. Protams, dienā ir vairāk dronu. Lai vai kā, naktī tos ir grūtāk vadīt."
Vasils ir Desanta triecienbrigādes bataljona komandieris. Viņš atbild par 1200 puišiem, kuri ir ierakumos. Tā sauktajā nullē. Ukrainas aizstāvju rindās stājās, kad krievi sāka iebrukumu 2014. gadā. Toreiz vēl kā ierindas karavīrs ierakumos.
"Es domāju, ka visi, kas cīnījās 2014. gadā un cīnās tagad, pateiks to pašu. Šis ir vissmagākais periods. Ir ļoti daudz artilērijas. Visa veida bezpilota sistēmas. Krievu ir ļoti daudz, fronte ir ļoti gara, to nevar salīdzināt ar 2014. gadu. Tolaik mēs tikai mācījāmies, sastopoties ar Krievijas iebrukumu. Arī armijas nodrošinājums tajā laikā nebija. Mācījāmies kaujā. Karš bija cits. 2022. gadā viņi sāka apšaudīt visu Ukrainas teritoriju, nogalināt mūsu cilvēkus, apšaudīja ar raķetēm, sāka postīt visu."
Vasils stāsta, ka Doneckas apgabals ir saspringts frontes sektors. Visā frontes garumā ienaidnieks uzbrūk. "Cenšas mūs izsist, bet uz šodienu mums izdodas viņus noturēt. Ienaidniekam šeit ir milzu zaudējumi, cenšamies darīt visu, lai ienaidnieks nenonāk līdz mūsu priekšējām līnijām," teic Vasils.
Situācija ir smaga, jo ienaidnieks šauj ar artilēriju, droniem un mērķē arī pa civilajiem mērķiem. "Kā redz, ka kaut kas pārvietojas pa pilsētu, uzreiz raida triecienu," situāciju raksturo komandieris.
Par miera sarunām ar iebrucēju valsti un Ukrainas teritoriju atdošanu agresoram šeit neviens negrib dzirdēt.
"Kad es redzu, dzirdu, ka apšauda mierīgos iedzīvotājus, mūsu Ukrainu ar raķetēm vai tiem pašiem "Shahed", izjūtu dusmas. Dusmas pret to necilvēku tautu, krieviem, es viņiem arī vēlu izjust to pašu. Vēlos, lai mūsu ienaidnieks izjūt zaudējumus, lai viņi aizvācas un izjūt to, ko izjūt mūsu Ukraina visus šos gadus. Kad viņi ar raķetēm apšauda mūsu cilvēkus, bērnus, kuri dzīvo savu mierīgo dzīvi, iet uz darbu, bērni iet uz skolu. Tas ļoti sadusmo."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
