TV3 no Ukrainas: Černihiva pamazām atkopjas pēc krievu okupantu radītajiem postījumiem

Černihiva – 70 kilometrus no Krievijas, 50 kilometrus no Baltkrievijas robežas. Krievijas armija, sākot iebrukumu Ukrainas teritorijā, pilsētu bija aplenkusi divus mēnešus. Okupācijas spēki bija pietuvojušies Černihivas robežai, bet ienàkt tajà neizdevàs. Ukrainas brîvîbas cīnītāji iebrucējus atsita atpakał un pilsētu nosargāja.

Gadu pēc aktīvās karadarbības šodien skaidri redzams posts, ko atnesa krievu pasaule. Filmējot sabombardētās privātmājas, ieraugam Svitlanu, viņa pati pamazām atjauno pilnībā nodegušo māju.

Svitlana stāsta, ap māju bija milzu krāteri, saglābt neko neizdevās. Paši izdzīvoja pateicoties tam, ka kaimiņi deva patvērumu savā pagrabā – pašu mājai pagraba nav: "Pirmais trieciens bija 12.martā. Mēs bijām pie kaimiņiem. Šo vietu ļoti smagi apšaudīja. Biju pie kaimiņiem, otrā ielas pusē. Tur slēpāmies. Ik pa laikam atskrēju uz māju, jo mums pašiem bija neliela saimniecība. Šeit pat blakus mājā arī suni un vistas nācu barot. Bet kad sāka bombardēt arvien trakāk, tad tikai pagrabā visi sēdējām. Trīs triecieni bija uz manu māju, bet kopumā šajā zemes pleķītī bija 15 raķešu krāteri."

Karadarbība valstī turpinās, arī šeit skan regulāri gaisa trauksmes un strādā pretgaisa aizsardzība. Agresorvalstu robežas tepat netālu. Uz jautājumu, vai nav bail, ka atjaunoto namu atkal nopostīs, Svitlana saka: "Mēs taču esam ukraiņi. Mēs jau pagājušajā gadā sākām puķes stādīt. Pirmās savā dārziņā iestādījām puķes, tagad jau tās zied. No 8. aprīļa pagājušajā gadā, mēs atnācām un sākām visu sakopt. Ko citu darīt! Dzīve turpinās. Uzvara būs, uzvaru mēs sagaidīsim šeit."

Černihiva cieta smagi, krievi to apšaudīja gan ar "Iskander" raķetēm, gan "Grad" sistēmām, virs pilsētas lidoja arī triecienlidmašīnas un meta uz ēkām bumbas. Kopumā šeit nogalināja vismaz 700 cilvēkus. Pamazām pilsēta tiek atjaunota, atgriezušies ap 200 000 iedzīvotāju.

Pilsētas mēra vietnieks Oleksandrs Artaščenko saka – dzīve atgriežas, situācija kļuvusi mierīgāka – cik nu mierīga tā var būt kara apstākļos: "Gads mums pagāja atjaunojot nopostītās ēkas..Diezgan daudz jau esam izdarījuši. Bija sabombardētas 87 skolas, divas no tām iznīcinātas pilnībā. Šobrīd strādā jau 28. Tāpat ar dzīvojamām mājām, 130 nopostītas privātmājas, 149 daudzstāvu ēkas. Ko varējām to esam atjaunojuši, ko nē – sagatavojām nojaukšanai. Pilsētā ir vairāk vai mazāk mierīgi, cik tas var būt kara apstākļos. Regulāras trauksmes, strādā pretgaisa aizsardzība. Cilvēki atgriežas, strādā, atjauno biznesu. Mūsu karavīri nosargāja pilsētu pirms gada neļaujot ienaidniekam šeit ienākt, tagad viņi ir sagatavojušies vēl lanbāk nekā iepriekš un ja viņiem ienāks pat prātā šeit atkal iebrukt, viņi dabūs pa zobiem."

TV3 Ziņas apmeklēja vietu, kur krievu pilots Krasnajarcevs pērnā gada martā nometa sešas bumbas uz daudzstāvu namiem – nogalinot 47 cilvēkus. Tāpat kā pirms gada, satiekamies šeit ar "Radio brīvā Eiropa" žurnālistu Vladislavu Sevenoku, kurš pilsētu nav pametis ne uz brīdi. Viņs saka šis bijis smags gads.

"Gads bija trauksmains, bet pilsēta atgūstas, pilsēta dzīvo. Mums jau vairākus gadus ir tradīcija – šī vieta kļūst par ziedu pilsētu. Un es redzu, ka arī tagad viss plaukst, ziedi priecē un mēs gaidām uzvaru. Ukraina uzvarēs un visas šīs šausmas beigsies. Čerņihiva gaida, Černihiva grib, lai mūsu mīļie karavīri padzen no mūsu zemes tos nelūgtos viesus, kuri šeit ieradās visu iznīcināt."