Ukrainas karavīru ceļš, paceļot zili dzeltenos karogus netālu no Bahmutas
Ukrainas Bruņotie spēki turpina virzīties uz priekšu pie simboliski nozīmīgās Bahmutas pilsētas. Lai atspēkotu pārmetumus par lēno pretuzbrukuma gaitu, Ukrainas karavīri ļāvuši ieskatīties ellē, kurai viņiem nākas iet cauri, lai atbrīvotu savu zemi, vēsta TV3 Ziņas.
Sižetā redzama fronte pie Bahmutas – Andrijivkas atbrīvošanas operācija. Trešās triecienbrigādes karavīri dodas uzbrukumā. Tas nenotiek strauji – karavīriem jāšķērso mīnulauki, tranšejas, paralēli tam virs galvas nebeidz dūkt ienaidnieka izlūkošanas droni – bez apstājas strādā okupantu artilērija un mīnmetēji – bet pretī nāk krievu kājnieki, kuri kaujaslaukā tiek mesti nepārtraukti.
"Fedja, jūsu blindāžai tuvojas krievi, esiet uzmanīgi, draugi, esiet uzmanīgi! Uguni!" atskan norāde.
"Mīnmetējs sāka šaut, puiši, palieciet slēptuvē, šauj mīnmetējs," seko mudinājums.
Ieņemot krievu pozīcijas vienu pēc otras – ejot no mājas uz māju – sagūstot krievus un nogalinot tos, kas cīnās pretī – tā ukraiņi virzās uz priekšu. Šie karavīri saka, – katram atbrīvotajam zemes metram ir liela nozīme.
"Katrs frontes posms ir svarīgs. Nav mazāk svarīgi, vai vairāk svarīgi. Viss ir svarīgi."
Andrijivku atbrīvoja vairākas šīs brigādes vienības. Fedja vadīja vienu no tām.
"Puiši krūmos. Visi aiz manis," skan norāde kaujaslaukā.
Šie puiši centās atgūt krievu ieņemtās pozīcijas meža vidū, tās ir noklātas ar okupantu līķiem un dažādiem atkritumiem. Abās pusēs mīnulauki. Laukus, kuros kādreiz auga kvieši, tagad klāj lādiņu krāteri. Bet no Andrijivkas nav palicis nekas cits kā ķieģeļu kaudzes, nodeguši koki, izdedzināta zeme un nāves smaka. Tomēr neatkarīgi no tā Andrijivka ir atbrīvota – karavīri, kuri izgājuši ellei cauri, atbrīvojot šo apdzīvoto vietu, saka – mēs visu atjaunosim. Arī Fedja ir gatavs virzīties uz priekšu un atbrīvot katru savas zemes centimetru.
"Nekas nav palicis pāri, viss ir iznīcināts. Mēs esam šeit, lai to atjaunotu, šī ir mūsu zeme. Paskatieties uz šiem laukiem, šo mežu. Viss atkal augs. Viss atkal ziedēs. Pilsētas, kuras mēs atgūsim, tiks uzceltas no jauna, un, iespējams, mums būs labāka dzīve, jo mēs atbrīvosimies no visa, kas ir palicis no Padomju Savienības. Viss var sākties no jauna. Katram, kurš saka, ka mēs virzāmies lēnām, vajadzētu kaut reizi atnākt un pašiem izmēģināt. Viņi sapratīs. Vai viņi domā, ka tas ir tik vienkārši. Karš ir zinātne, un to nevar uzvarēt tikai ar ieroci. Vajadzēs uzvilkt karogu, mēs esam skaistuļi."
Fedja pats arī bija tas, kurš pacēla Ukrainas zili dzelteno karogu virs Andrijivkas nama krāsmatām.
"Trešā brigāde ir pilnībā atbrīvojusi apdzīvotu vietu Andrijivku. Slava Ukrainas nācijai, nāvi ienaidniekam," toreiz atskanēja pilsētā.
Protams, tas viss nenotiek bez zaudējumiem – katra pretuzbrukuma kustība nozīmē ievainotus un arī zaudētus karavīrus.
Apšaužu dēļ kaujaslaukā ievainotos karavīrus var evakuēt, tikai iestājoties tumsai – krievi medī arī mediķu transportu.
"Viens sēž priekšējā sēdeklī, bet pārējie divi – otrajā automašīnā," tiek informēti pārējie.
"Es gribu teikt, ka mēs neviens to negribam. Visas šīs zaudētās dzīvības, taču mums nav citas izvēles," norāda karavīrs.
"Mūsu zemnīcā bija tiešs trieciens, manās rokās nomira puisis."
"Pacieties, brāl, pacieties!" skan kaujas laukā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
