Šonedēļ krievu armija daudzviet sāka atkāpties no pozīcijām pie Kijivas. Tur atklājas posts un necilvēcīgi noziegumi. Laupīšanas un marodierisms no tiem bija nevainīgākais. Katrā apdzīvotā vietā slepkavoti un sadedzināti cilvēki, izvarotas sievietes, vēsta TV3 Ziņas.
Pēc krievu iebrucēju patriekšanas no Kijivas piepilsētas Bučas skatam pavērusies šausminoša aina ar neskaitāmiem cilvēku līķiem. Ielu malās guļ līķi. Cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī. Tas viss noticis, neraugoties uz to, ka civiliedzīvotāji ap roku sējuši baltu lenti, lai dotu zīmi, ka nav apbruņoti.
Pilsēta ir nocietināta, cilvēki tagad cenšas sakopt okupantu atstāto postu. Situāciju Ukrainas galvaspilsētā nav iespējams pielīdzināt tam, kas notiek valsts rietumos.
Kijivā ir neskaitāmas Ukraiņu armijas bruņumašīnas un ik pēc pārsimt metriem vērojami kontrolposteņi un izvietoti prettanku eži. Neatkarīgi no tā, ka Krievijas spēki ir atgrūsti no Kijivas, gan armija, gan iedzīvotāji turpina aizstāvēt savu galvaspilsētu.
Ukraiņas galvaspilsētā TV3 filmēšanas grupu sagaidīja Andrijs, Ukrainas preses akademijas vadītājs – viņš izrāda postu, ko Krievijas okupanti nodarījuši Ukrainas galvaspilsētai. Sadedzinātas, apšaudītas, ceļā pamestas automašīnas, sabombardēti dzīvojamie rajoni.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
17.marta rīts kāda nama iedzīvotājiem sākās ar šausmām – tur trāpīja Krievijas okupantu raidītā raķete. Dzīvojamā māja pilnībā iznīcināta un arī tagad šeit nāk un skatās, vai vēl kaut kas ir palicis.
"Šis ir mierīgs dzīvojamais rajons, šeit nav bijušas nekādas militārās bāzes. 17. marta rītā šeit atlidoja lādiņš, nopostīja daļu mājas, un, protams, visapkārt lieli postījumi spēcīgā sprādziena dēļ," saka Andrijs.
Pie izspostītā nama TV3 filmēšanas grupa satiek iemīļotu un slavenu ukraiņu dziedātāju Vitāliju Kozlovskiju. Viņš ar komandu uzņem videoklipu dziesmai. Viņš saka – redzot visu ko krievu okupanti nodara ukrainas tautai – viņš nespēj stāvēt malā, jācīnās ne tikai pret militāro uzbrukumu, bet arī propagandu.
Vitālijs Kozlovskijs
mūziķis
"Tam, ko mūsu valstī dara orki, nekad nebūs piedošanas. Pirmās 10 kara dienas centos savaldīties un pēc iespējas vairāk un civilizēti sazināties ar krieviem, saviem paziņām. Es centos viņiem nodot mūsu valstī notiekošo realitāti. Kad man atsūtīja fotogrāfiju no Irpiņas, kur cilvēki stāv zem tilta, un tie krievi teica: "Lūk, tie ir tavi nacisti aiztur cilvēkus un nelaiž ārā." Es atbildu: "Cilvēki no Irpiņas tie ir daļēji mani draugi, mūziķi, viņu vecāki, kuri tagad atrodas zem tilta, un es varu to apstiprināt, jo es esmu šeit bet jūs esat tur. Mūsējie izvairījās, slēpās no reaktīvajām raķešu sistēmām, kurus palaiž jūsu karaspēks, Krievijas armija."
Viņš velta dziesmu ukraiņiem – lai tā būtu kā cerība šobrīd salauztajai Ukrainas tautai: "Pavasaris mūs tur nesastapa, viņš šīs dziesmas nedziedāja. Izšāvu, zeme trīcēja, tu pienesi munīciju." Tie ir dziesmas vārdi, kurus es šodien dziedu – Varbūt mēs šo pavasari būtu pavadījuši citā vietā un būtu dziedājuši citu dziesmu un visur būtu virmojušas citas sajūtas. Bet mums ir tas, kas mums ir. Jūs esat žurnāliste, atspoguļojat notikumus, lai pasaule redz. Arī man kā māksliniekam ir jādod cilvēkiem kaut kāda cerība, pārliecība, ka mēs stāvēsim un izturēsim, pārliecība par nākotni. Slava Ukrainai! Mēs uzvarēsim, mēs tam ļoti ticam. Dievs svētī."
Žurnalistikā kopš 2012. gada. Strādājot žurnalistikā un ziņojot no ‘’karstajiem punktiem’’ Ieva par savu misiju uzskata sniegt sabiedrībai pēc iespējas objektīvāku informāciju, aktualitātes piedzīvojot savām acīm.
