TV3 Ziņas Ukrainā: vietējie gatavi karot un nosoda rietumus nekā nedarīšanā
"Krievijas prezidenta mērķis ir atjaunot Padomju savienību!" – tā par Krievijas pieaugošajām agresijas izpausmēm saka Ukrainas amatpersonas. Vienlaikus ukraiņi neslēpj, ka katra diena tiek aizvadīta bailēs par kārtējo iebrukumu. Lai gan ukraiņi sakās saprotam, ka viņu vietā neviens cits nekaros, rūgtums par starptautiskās sabiedrības pasīvo rīcību šajā krīzē acīmredzams un nepārprotams, vēsta TV3 Ziņas.
Ukrainas amatpersonas kā Kijevā tā frontes līnijā valsts austrumu apgabalos saka, ka apznās, ka neviens Rietumos nekaros Ukrainas dēļ. Atbildes soļi iespējamai agresijai gan no Eiropas Savienības, gan NATO un ASV tiek gaidīti asāki – skaidrāki un galvenokārt ātrāki. Ukrainā saka – laika domāt un meklēt diplomātiskos instrumentus agresijas nepieļaušanai ir maz.
"Ja pie sienas karājas ierocis, tad kādā brīdī tas noteikti izšaus. Un es varu teikt, ka Krievijas spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas no dienvidiem līdz ziemeļiem, kā arī Krimā, tas ir spiediens Rietumvalstīm. Mēs redzējām šīs prasības NATO valstīm nepaplašināties, neveikt nekādas militāras aktivitātes Austrumeiropā. Šeit ir runa ne tikai par Ukrainu, bet arī par Baltijas valstīm – Lietuvu, Latviju, Igauniju. Visām valstīm, kas ir Krievijas Federācijas tuvumā. Mēs saprotam, ka neviens, izņemot mūs pašus, mūs neaizsargās, bet mēs sagaidām spēcīgu signālu no Rietumiem – ne tādu kā bija 2014.gadā. Sankcijas, kuras, maigi sakot, bija ļoti maigas un, kā mēs redzam, neapturēja Putinu no agresijas."
Krievijas rīcība, diktējot noteikumus un uzstādot ultimātus NATO, Ukrainā tiek tulkota viennozīmīgi – kā Krievijas vēlme sadalīt Eiropu ietekmes zonās. Līdz ar to stabilitāte un miers Ukrainā, kā arī nepiekāpšanās Krievijas agresijas izpausmēm, izšķirs mieru un stabilitāti visā Austrumeiropā.
"Tas, ko mēs redzam – ilgtermiņa mērķis Krievijas Federācijai ir atjaunot Padomju savienību. Tas ir skaidrs. Krievija ir čūska, čūska vienmēr brīdina pirms uzbrukuma un mums atliek tikai nolasīt, ko šī čūska grib mums pateikt. Padomju Savienība nav iespējama bez Ukrainas, vismaz Ukrainas daļas. Šeit nav runa tikai par Ukrainu. Viņi vēlas paradīt, kā viņi var atgūt kontroli par Baltkrieviju, Gruziju, visu Austrumeiropu. Militarā koncentrēšana pie mūsu robežas ir daļa no šīs spēles."
Lasi arī:
- Krievija, Ukraina un EDSO apņemas atjaunot pamieru Austrumukrainā
- Putins dod mājienu par iespējamu konfliktu Ukrainā
To pašu saka gan vietējie, gan Doņeckas apgabala amatpersonas – tajās Ukrainas kontrolētajās teritorijās, kas atrodas tieši uz bruņotā konflikta līnijas – kur otrā pusē viņu valsts teritorijas atrodas Maskavas finansēto kaujinieku kontrolē. Doņeckas apgabala gubernators saka, ka karš Ukrainā nav beidzies ne uz brīdi. Ik dienu cilvēki dzīvo gatavībā, ka agresors var veikt tālāku iebrukumu Ukrainas teritorijā.
"Mēs saskaramies ar šo apdraudējumu kopš 2014. gada, kopš tā laika, kad Krievija okupēja daļu no Doņeckas apgabala. Šie draudi ir bijuši vienmēr. Mēs esam gatavi vienmēr. Astoņus gadus ir karš un astoņus gadus mēs esam gatavi. Katru dienu. Mēs vērojam to, kas notiek Krievijas kontrolētajās teritorijās, un mēs redzam to, ka bez Krievijas atbalsta separātisti nevarētu īstenot neko no tā, kas notiek. Mēs esam gatavi iebrukumam jebkurā brīdī, mēs esam gatavi cīnīties par savu teritoriju un savu valsti."
Šajā reģionā cilvēki ir noguruši no pastāvīgām bailēm par karu. Spilgtās atmiņās te visiem palicis 14. gadā piedzīvotais, kad Ukrainas armijas karavīri Mariupolē būvēja nocietinājumus un raka aizsarggrāvjus. Tomēr tas neatturēja centienus okupēt šo Ukrainas reģionu. Izmantojot mīnmetēju iekārtas "Grad", prokrieviskie separātisti vairākkārt apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus un stratēģiski svarīgus objektus. Nežēlīgās kaujās tika nogalināti simtiem Ukrainas karavīru un mierīgo iedzīvotāju, bet vēl vairāk tika ievainoti.
Lasi vēl – Krievija okupētajā Donbasa daļā nogādā "humanitārās palīdzības" kravu
"Mēs visi ļoti pārdzīvojam. Gribētos, lai tas viss ātrāk beidzas, lai atrisinās, lai nekas vairs nenotiktu, lai cilvēki dzīvotu mierā un sagaidītu Jauno gadu. Gribas, lai viss būtu labi," uz mieru cer Mariupoles iedzīvotāja Ludmila.
"Es mācījos 41. skolā un kad dzirdējām šāvienus kritām zem galdiem uz grīdas, gulējām tur līdz viss apklusa," atceras Dmitrijs.
Diemžēl drošības sajūtas un pārliecības, ka 2014. gads neatkārtosies, Ukrainā nav.
"Ja spēki tur ir jau savilkti, tad arī būs iebrukums. Es negribu neko minēt, bet skaidrs, ka es negribu karu," saka Dmitrijs.
"Situācija ir skumja, godīgi sakot nav vārdu, bēdīgi. Neviens negrib karu, bet diemžēl mēs tur neko nevaram izmainīt. Ja jūs runājat par to, kas notiek pie robežas, es dzīvoju tur netālu, godīgi jums teikšu, ļoti nepatīkami, negribētos vēlreiz piedzīvot to, ko 2014. gadā, jo tas bija ļoti drūmi, bija ļoti bail," atceras Valērijs.
Mariupolē pirms karadarbības dzīvoja vairāk ka miljons iedzīvotāju. Tagad iedzīvotāju skaits sarucis zem 450 000. Pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā starp krievu kaujinieku kontrolētajiem Ukrainas austrumiem un anektēto Krimu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
