NATO samits Viļņā noslēdzies ar vairākiem būtiskiem lēmumiem. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Ukraina ir tuvāk NATO nekā jebkad. Tāpat G7 valstis noslēgušas deklarāciju ar Ukrainu par drošības garantijām apņemties palīdzēt Ukrainai izveidot armiju, kas spēj sevi aizstāvēt un atturēt no turpmāka uzbrukuma. Vēl viena no aktualitātēm ir Zviedrijas pievienošanās NATO.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda nožēlu par to, ka alianse nav iesniegusi Ukrainai oficiālu uzaicinājumu pievienoties. Viņš to salīdzināja ar kandidatūru Eiropas Savienībā – sakot, ka kandidēšana nav dalība, bet tas ir skaidrs signāls – gan Ukrainas cilvēkiem, kuri ir izdarījuši savu izvēli tuvināties Rietumiem, gan signāls arī Maskavai, ka Ukraina ir neatkarīga valsts, kura ir tiesīga pati izlemt, kādu ceļu vēlas iet. Vienlaikus Zelenskis atkārtoja – ka nevienā brīdī Ukraina nelolo ilūzijas, ka aliansei varētu pievienoties kamēr viņa valstī notiek karadarbība.
"Mēs dzīvojam pilnīgi dažādos apstākļos. Mēs dzīvojam apstākļos, kuros ir jāizdzīvo, bet partneri grib mums palīdzēt dzīvot, bet mums līdz dzīvošanai, vēl ir jāizdzīvo. Mēs esam adekvāti cilvēki, parteri mums palīdz ar bruņojumu un tas ir izdzīvošanas jautājums, mēs saprotam tos, kuri baidās runāt par mūsu dalību NATO tagad, jo neviens negrib, lai sāktos pasaules karš. Mēs esam adekvāti cilvēki, mēs cīnāmies, saportot, ka Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts kamēr ir karš. Šodien pēc divpusējām tikšanām ir skaidrs – Ukraina būs NATO, kad apstākļi to atļaus, kad mūsu zemē būs droši," teic Zelenskis.
Viņš atzinīgi novērtēja G7 valstu piedāvātās drošības garantijas – šodien parakstīta arī deklarācija starp abām pusēm. Lielā septītnieka valstis apņēmušās turpmākajos gados atbalstīt Ukrainu, lai izbeigtu karu un atturētu, reaģētu uz jebkuru turpmāku uzbrukumu. Šī ir pirmā reize, kad šīs valstis ir vienojušās ar kādu citu valsti par šāda veida visaptverošu ilgtermiņa drošības vienošanos.
"Drošības garantijas ir ļoti svarīgas musu cilvēkiem, drošības garantijas Ukrainai ceļā uz NATO. Es gribu uzsvērt, tās nevar aizstāt dalību NATO, bet ir būtiskas integrācijas ceļam uz NATO. Šodien šīs garantijas apstiprinās G7, ja tas tā notiks – tas būs ļoti svarīgs un ļoti konkrēts panākums. Samita rezultāti ir labi, bet ja mēs būtu saņēmuši uzaicinājumu, tie būtu bijuši ideāli," pauž Zelenskis.
Jau vēstīts, ka otrdien NATO vienojās par trīs elementu paketi, kas tuvina Ukrainu NATO. Tas ietver jaunu daudzgadu palīdzības programmu, lai atvieglotu Ukrainas bruņoto spēku pāreju no padomju laika uz NATO standartiem un palīdzētu atjaunot Ukrainas drošības un aizsardzības sektoru.
Trešdien Viļņā uz pirmo sēdi sanāca arī jaunizveidotā NATO un Ukrainas padome. Alianses ģenerālsekretārs uzsvēra – ka šī būs platforma, kur vsii pie galda sēdīsies vienlīdzīgi un Ukrainas prezidentam jebkurā brīdī būs iespēja sasaukt šo padomi – lai risinātu aktuālos jautāumus.
"Ukrainas – NATO padome ir viens no trim elementiem paketē, kas tuvina Ukrainu NATO. Tās mērķis ir stiprināt mūsu politiskās saites, sadarbību starp NATO un Ukrainu. Padome būs platfoma, kura varēs pieņemt lēmumus, mēs visi būsim vienādi. Tā nebūs padome kur ir 31 dalībvalsts un partneris, tā būs padome, kas pieņems lēmumus, tās būs valstu vadītāju līmeņa sanāksmes, ministru, arī militārā līmeņa tikšanās," teic Stoltenbergs.
Uz paziņojumu par drošības garantijām jau reaģējis Kremlis, kārtējo reizi piedraudot, ka Rietumi sper bīstami riskantu soli piedāvājot Ukrainai garantijas.
"Lielākais risks būtu, ja Putins uzvarētu. Viņš ar militāru spēku, pārlāpjot jebkādus starptautiskus noteikumus, iebrūkot kaimiņvalstī panāktu ko grib. Tieši tāpēc NATO ir svarīgi atbalstīt Ukrainu, Putina uzvara būtu ne tikai traģēdija Ukrainai, bet arī ļoti bīstami NATO. Mēs to esam teikuši no pirmās dienas Ukrainai ir tiesības pašai izlemnt savu nākotni un izvēlēties savus aizsardzības instrumentus. Maskava nebūs tā, kas noteiks, kurš var un kurš nevar būt NATO valstu saimē," uzsver Stoltenbergs.
Arī ASV prezidents Džo Baidens pēc deklarācijas par G7 drošības garantijām Ukrainai parakstīšanas ar attieksmi skaidri parādīja, ka Maskavas draudi neatturēs partnerus no atbalsta sniegšanas Ukrainai.
"Mēs ar Zelenska kungu runājām par to, kādas garantijas mēs varam sniegt tagad. Šodien mēs esam vienojušies nodrošināt Ukrainas aizsardzību pret jebkuru agresiju. Mēs palīdzēsim Ukrainai izveidot spēcīgu un spējīgu aizsardzību uz zemes gaisā un jūrā," teic Baidens.
Šī brīža situāciju komentējuši arī Baltijas valstu premjeri.
"Es jau vairākkārt esmu teikusi, ka Ukrainas vieta ir NATO. Neviens nav teicis un neviens nav prasījis Ukrainu uzņemt NATO kara laikā, pati Ukraina to nav lūgusi. Visi saprot, ka viņi nevar pievienoties, kamēr notiek aktīva karadarbība. Tāpēc ir svarīgi, ka šajā deklarācijā ir konkrēti soļi, kas ir jāveic, lai uzņemtu Ukrainu NATO. Tātad, kad viss tiks izpildīts – un būs iespēja – kā tas bija arī mums – tas var būt ļoti īss laiks, kad Ukraina tiks uzņemta. Kad Ukraina aizstums Krieviju atpakaļ uz krieviju, viņiem būs iespēja pievienoties NATO," teic Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
"Es uzskatu, ka tas bija maksimums ko mēs vakar varējām panākt, jo neviens nerunā par pievienošanos NATO tieši šobrīd, mēs runājam par dalību, kad drošības apstākļi to ļaus. Un mēs nedrīkstam runāt par nekāda veida miera sarunām kamēr Ukrainas teritoriālā integritāte netiks atjaunota," norāda Lietuvas premjers Gitans Nausēda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
