Zviedrija – 32. NATO dalībvalsts ar nenogremdējamo "aviācijas bāzeskuģi"

Krievijas iebrukums Ukrainā Zviedriju tāpat kā Somiju mudināja pievienoties NATO. Abas Ziemeļvalstis dalību šajā organizācijā vērtēja ka iespēju stiprināt savu drošību. Taču eksperti atzīmē ieguvumus visam Baltijas, kā arī Arktikas reģionam, ko sniedz jaunākā NATO paplašināšanās.

"Tv3.lv" iepriekš aprakstīja, ar kādu stratēģisko un militāro pūru aliansi papildina Somija. Šoreiz par gaidāmo Zviedrijas pienesumu blokam.

🇸🇪 "Sweden will become a full-fledged member of this alliance. That’s good for Sweden. It’s good for Turkey. And it’s good for all of @NATO," @jensstoltenberg tells @mitchellreports.

Watch more from the NATO Public Forum: ➡️ https://t.co/Ooh0zqR5G4#StrongerWithAllies pic.twitter.com/wt4rzI2dFM

— Atlantic Council (@AtlanticCouncil) July 11, 2023

Pēdējais puzles gabaliņš

Somija un Zviedrija – divas stabilas Ziemeļvalstu demokrātijas – bija pēdējās būtiskās trūkstošās daļas, lai pabeigtu NATO ziemeļu drošības arhitektūras izveidi, jo abu valstu dalība NATO palielina gan NATO, gan Baltijas reģiona drošību, – atzīmē Vašingtonā bāzētā Vilsona centra (Wilson Center) eksperti.

Somijai un Zviedrijai ir spējas uzturēt operācijas gan Arktikas apstākļos uz sauszemes, gan jūrā, kā arī kontrolēt debesis Baltijas jūras ziemeļu reģionā. Turklāt Somijas un Zviedrijas armijas kā NATO ciešas partneres jau divas desmitgades un ar biežu kopīgu militāro mācību pieredzi ir NATO saderīgas un savietojamas.

No Eiropas spējīgāko armiju klubiņa

Zviedrijas un Somijas dalība NATO apvieno divas no Eiropas visspējīgākajām un modernākajām armijām tieši pie Krievijas sliekšņa, liecina militāri analītiskā centra "Global Firepower" novērtējums.

2023. gadā militāro spēju kopvērtējumā Zviedrija ierindojas 37. vietā 145 valstu vidū, somus (51. vieta tabulā) atstājot iedzinējos, bet nedaudz piekāpjoties Norvēģijai (35. vieta).

Ja runājam par zviedru vājo posmu, tas ir salīdzinoši nelielais bruņoto spēku rezervistu skaits. Pēc PSRS sabrukuma Zviedrija samazināja savas militārās spējas, būtiski saruka arī dienestā iesaukto karavīru skaits. Ja vēl 1994. gadā militārajā dienestā tika iesaukti 37 000 zviedru, 2007. gadā tie bija vairs tikai 4730. Zviedrija 2010. gadā atcēla iesaukumu dienestā miera laikā un pārgāja uz nelielu profesionālo armiju.

Tiesa, Zviedrija savā pieejā valsts aizsardzībai nonāca pagrieziena punktā līdz ar Krievijas veikto Krimas aneksiju 2014. gadā. Tas bija brīdinājums. Tā rezultātā Zviedrija palielināja savus militāros izdevumus un daļēji atjaunoja obligāto militāro dienestu.

Tomēr šobrīd Zviedrijas rezerves spēkos aizvien ir tikai 10 000 karavīru, bet aktīvā dienestā – 14 600 karavīru. Zviedrijas armijai esot grūti konkurēt ar privāto sektoru cīņā par personāla piesaisti, – atzīmēts platformā "Atlantic Council" publicētajā analīzē.

Vienlaikus publikācijā uzsvērts, ka Zviedrijai ir moderna armija, kas NATO jaunpienācēju padara par nozīmīgu ieguldītāju drošības stiprināšanā Ziemeļeiropas centrā.

Uz zemes, jūrā un gaisā

Zviedri var lepoties ar savu jūras kara floti, tostarp zemūdenēm. Jūras patruļkuģu flotes novērtējumā "Global Firepower" Zviedriju ierindo pirmajā vietā pasaulē.

Sweden is often regarded as a great place to visit (it is) and not really known in the modern day for its navy

Well in the 2000s the Swedish Gotland class defeated USN carrier groups time and again highlighting that #Submarine was a platform to be taken seriously #History pic.twitter.com/BruguGjnNt

— 🇬🇧 The_Sub_Hunter 🇨🇦 (@TheSubHunter1) October 31, 2022

Zviedrijas armijas arsenālā ir arī 120 Vācijā ražoti "Leopard 2A" tanki, ko uzskata par labākajiem tankiem Eiropā un vienu no labākajiem pasaulē. Zviedrija ražo arī savas kājnieku kaujas mašīnas, tostarp "CV90", kas ir pasaules labāko šāda veida spēkratu vidū.

Gaisa spēku sastāvā ir gandrīz simts daudzfunkcionālu (un Zviedrijā ražotu) "Gripen JAS 39" reaktīvo lidmašīnu. Praktiski tas nozīmē, ka, lai gan Zviedrijas gaisa spēki ir mazāki nekā Itālijas vai Francijas gaisa spēki, tie tiek uzskatīti par vieniem no spēcīgākajiem Eiropā un pasaulē.

Aizsardzības izdevumi: ir kur augt

Pērn Zviedrijas militārais budžets bija 8 miljardi dolāru, Somija aizsardzībai tērēja aptuveni 6 miljardus dolāru, – salīdzina Vilsona centra eksperti.

Pēdējās desmitgadēs Somija pakāpeniski audzēja savus aizsardzības izdevumus. 2000. gadu sākumā Somijas aizsardzības izdevumi bija zemākajā līmenī (aptuveni 1,2 % no IKP), bet jau pašlaik tie pārsniedz 2% no IKP. Turpretī Zviedrijas militāro izdevumu pieauguma temps pēdējos gados ir bijis mērenāks.

Tomēr 2022. gada martā Stokholma apņēmās šā gada  aizsardzības izdevumus palielināt par aptuveni 3 miljardiem Zviedrijas kronu (320 miljoniem USD). Paredzams, ka Zviedrijas militārie izdevumi līdz 2025. gadam palielināsies par 40% (līdz aptuveni 12 miljardiem ASV dolāru).

Today Sweden announced that we plan to increase our military spending to 2 % of our GDP. Since 2014 and up to 2025, 🇸🇪 has already increased military spending by 85%.

— Ann Linde (@AnnLinde) March 10, 2022

Saskaņā ar Zviedrijas bruņoto spēku datiem valsts aizsardzības budžetam 2028. gadā vajadzētu sasniegt 2% no IKP.

Ieroču eksporta karaļvalsts

Zviedrijas ieroču rūpniecība ir daudz plašāka un vairāk orientēta uz eksportu nekā Somijas rūpniecība. Zviedrija ir 13. lielākā ieroču eksportētāja pasaulē.

Tai ir attīstīta aviācijas un kosmosa ražošanas nozare, un tā ražo iznīcinātāju lidmašīnu sistēmas, telekomunikāciju risinājumus un jūras kuģus.

Lielākie ieroču tirdzniecības partneri Zviedrijai ir ASV, Itālija, Vācija, Francija un Kanāda. Gaisa aizsardzības sistēmas un lidaparāti ir vienas no svarīgākajām tās eksportētajām militārajām tehnoloģijām.

Zviedrija 2012. gadā uzsāka vērienīgu savas militārās gaisa flotes atjaunošanu, pasūtot 60 jaunas "Saab Gripen" lidmašīnas.

I shot this fully-armed Gripen C for @saab in December. We got airborne as it was getting dark under the clouds, but above the thick weather layer it was perfect sunset light. Timings were meticulously planned. Attention to detail makes for perfect shots. #aviationphotography pic.twitter.com/eN5KVithLn

— Jamie Hunter / Aviacom (@jamie_aviacom) July 2, 2023

Jau 2021. gadā Zviedrija kļuva par pirmo valsti, kas nav NATO dalībniece, kura izvietoja ASV ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot", un uzsāka jaunu kaujas kuģu iepirkumu.

Ziemeļvalstu cietoksnis

Militārie analītiķi vērtē, ka līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO ir jāpārvērtē sava pieeja Baltijas jūras reģionam, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskajiem objektiem.

Turkey just gave Sweden the green light for joining NATO.

It means that Sweden and Finland’s NATO membership will effectively turn the Baltic Sea into "Lake NATO"

Russia won’t have anything to say there anymore!

🇸🇪🇫🇮🇩🇰🇳🇴🇩🇪🇵🇱🇪🇪🇱🇻🇱🇹 pic.twitter.com/3hlNOgqpys

— Visegrád 24 (@visegrad24) July 10, 2023

Baltijas jūrā Krievijas tuvumā netālu no vitāli svarīgiem tirdzniecības ceļiem, zemūdens kabeļiem un Krievijas militārajām bāzēm atrodas daudzas stratēģiski nozīmīgas salas, kas pašlaik nav pietiekami aizsargātas.

"Pašlaik svarīgākās Baltijas jūras salas ir mazapdzīvotas, tām trūkst infrastruktūras un tajās ir neliela militārā klātbūtne; lai salās nodrošinātu atbilstošas aizsardzības spējas, būs vajadzīga spēcīga politiskā griba un ievērojamas investīcijas. Tomēr ilgtermiņā salu ķēdes stratēģija palielinātu drošību reģionā un ierobežotu Krievijas iespējas destabilizēt reģionu," atzīmē Vilsona centra speciālisti.

Īpaši tiek izcelta zviedru Gotlandes sala, kas ir lielākā sala Baltijas jūrā un kuras militārās spējas pagaidām tiek vērtētas kā pieticīgas. Lai gan pēdējos gados Zviedrija tur izvietojusi mehanizēto bataljonu, stiprinājusi pretgaisa spējas, kā arī atvēlējusi īpašu finansējumu 163 miljonu ASV dolāru apmērā salas aizsardzībai, pašreizējā militārā klātbūtne ir tālu no tās, kāda tā bija aukstā kara kulminācijas laikā.

Gotlandi tās lieliskā novietojuma dēļ Baltijas jūras vidū dēvē par nenogremdējamu "aviācijas bāzeskuģi".

"We are ready to defend Sweden."

Sweden is ramping up military preparedness on the Baltic island of Gotland to counter Russia's increased military presence in the region. pic.twitter.com/R092IYifiY

— DW News (@dwnews) January 29, 2022

Militāro ekspertu vērtējumā, ja Gotlandi, Bornholmu un Ālandu salas tiktu pienācīgi izmantotas, tās varētu nodrošināt NATO tik ļoti nepieciešamo stratēģisko dziļumu un ģeopolitiskās priekšrocības Baltijā, nostiprinot alianses aizsardzības spējas reģionā. Ja salām netiks pievērsta pienācīga uzmanība, tās var kļūt arī par NATO lielāko ievainojamību, – brīdina speciālisti.

Līdz ar Somijas un Zviedrijas dalību NATO tiek saskatīts ievērojama lēciena potenciāls Arktikas spēju ziņā, izveidojot Ziemeļvalstu cietoksni un vēl vairāk ierobežojot Krieviju tās agresīvajā imperiālismā.

If Sweden joins NATO, it will help the alliance redress its vulnerability in northwest Europe – the Baltic Sea, a shared waterway with Russia with a bottleneck for access to ports in eight states including Germany https://t.co/qc2Ej3cvoC pic.twitter.com/x2g8gHTAPj

— Reuters (@Reuters) July 3, 2023

Taustāma klātbūtne

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau iepriekš solīja, ka pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei Baltijas jūrā tiks pastiprināta NATO klātbūtne.

Savukārt Stokholma no savas puses jau solījusi, ka pēc pievienošanās aliansei Zviedrija piedalītos NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā no Lietuvas.

Zināms arī, ka jau notiek Zviedrijas un ASV sarunas par amerikāņu militāro klātbūtni Zviedrijā. Analoģiskās sarunās ar somiem tiek gatavots līgums, kas ļaus izvietot ASV militārās bāzes Somijas teritorijā.

Šādas sarunas par divpusējās militārās sadarbības līgumu Baltais nams ved arī ar Dāniju. Ar Norvēģiju ASV šādu līgumu noslēdza 2021. gadā un tagad ASV gaisa spēki  ir izvietoti bāzē Norvēģijas Riges lidostā.

Kiberspējas un izlūkošana

Runājot par gaidāmo Zviedrijas pienesumu NATO, eksperti atzīmē arī tās kiberspējas, kuras līdz 2025. gadam plānots vēl ievērojami palielināt.

The 🇸🇪 military is setting up new cyber units in order to protect itself against intrusions and cyber attacks.

▶️https://t.co/9e9PxyPXND#Eu #Sweden #Defence #CyberSecurity pic.twitter.com/yKgUBQjJ2I

— Mario Blokken (@BlokkenMario) January 20, 2022

Gan Zviedrijas, gan Somijas dalība NATO nodrošinās aliansei arī unikālas izlūkošanas spējas, kas īpaši pielāgotas Krievijas radīto draudu novēršanai.

Jāpiebilst, ka pievienošanās NATO Zviedrijai un Somijai praksē nenozīmē lielas izmaiņas. Jau kopš 1994. gada gan Zviedrija, gan Somija bija alianses partnervalstis.

Abu Ziemeļvalstu bruņotie spēki cieši sadarbojās ar NATO spēkiem, un to standarti – gan bruņojuma, gan institucionālie – jau bija atbilstīgi noteiktajām prasībām.