Ukraina gatavojas sliktākajam – ziemā dažviet cilvēki var palikt bez ūdens, gaismas un siltuma
Krievijas raķešu un dronu uzlidojumu mērķi ir ne tikai Ukrainas elektrostacijas, bet arī elektrolīnijas. Līdz ar to, ja pat kādā reģionā ir elektroenerģijas rezerves, tās nav iespējams piegādāt kaimiņiem. Iebrucēji kopumā sabojājuši jau 40% Ukrainas enerģētikas infrastruktūras.
Arī otrdienas vakarā daudzās Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ielās tika izslēgts apgaismojums. Elektrība ilgstoši atslēgta arī dzīvojamās ēkās. No trešdienas pilsētā pārtraukta trolejbusu kustība – tā vietā pasažierus pārvadā ar autobusiem. Tās ir tikai dažas no sekām, ko radījuši iebrucēju radītie infrastruktūras postījumi.
Krievijas likme uz bargu ziemu
Kā atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievijas spēku raķešu un dronu uzlidojumos bojāta jau aptuveni 40% Ukrainas enerģētikas infrastruktūras. Šā iemesla dēļ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās ir ieviesti strāvas padeves pārtraukumi.
Krievijas likme uz bargu ziemu un ar to saistītajām grūtībām ir acīmredzama ikvienam, sacīja Zelenskis, piebilstot, ka tas ir "izaicinājums visai Eiropai". Otrdienas vakarā elektroenerģijas objektu atjaunošanas darbi turpinājās deviņos Ukrainas apgabalos.
Krievijas apšaudēs bojāto elektrolīniju bojājumu dēļ Ukrainas enerģētiķi ir spiesti samazināt elektroenerģijas ražošanu dažos valsts reģionos, informē Ukrainas Enerģētikas ministrija.
Krievijas raķešu un dronu mērķi ir ne tikai elektrostacijas, bet arī elektrolīnijas. Tā rezultātā, ja noteiktā reģionā arī ir elektroenerģijas rezerves, to nevar piegādāt kaimiņu teritorijai.
Ukraina sagaida, ka Krievija turpinās postīt tās infrastruktūru, tāpēc attiecīgie dienesti gatavojas atjaunošanas darbiem 24/7 režīmā.
Arī Eiropas Savienība ir piešķīrusi ārkārtas palīdzību Ukrainai enerģijas atjaunošanai 25,5 miljonu eiro apmērā, kā arī nodrošinājusi to ar aprīkojumu miljoniem eiro vērtībā.
Kijiva veidos apsildītus krīzes punktus
Kijivas mērs Vitālijs Kličko pavēstījis, ka pilsētas varas iestādes plāno atvērt tūkstoti apsildītu krīzes punktu cilvēkiem, kuri aukstā laikā Krievijas uzbrukumu dēļ var palikt bez visnepieciešamākajām lietām.
Saskaņā ar viņa teikto, varas iestādes gatavojas visām iespējām, līdz pat sliktākajam – ja ziemā vispār nav ūdens, gaismas un siltuma.
"Esam iegādājušies elektroģeneratorus, sagatavojuši ūdens krājumus un visu nepieciešamo, lai uzņemtu cilvēkus šajos punktos. Šeit jūs varat sasildīties, iedzert tēju, uzlādēt tālruņus un saņemt nepieciešamo palīdzību," informē Kličko.
Agresors cer uz jaunām uzbrucējdronu un raķešu piegādēm
Pagaidām nekas neliecina, ka Krievija grasītos pārtraukt Ukrainas infrastruktūras postīšanu. Kā vēsta Ukrainas izlūkdienesti, kā arī apliecina telekompānijas CNN intervētie Rietumu eksperti, Irāna drīzumā nosūtīs Krievijai simtiem jaunu kamikadzes dronu, kurus Krievija izmanto, lai iznīcinātu Ukrainas civilo infrastruktūru. Turklāt satraukumu rada arī Irānas plāni piegādāt Maskavai tuva darbības rādiusa taktiskās ballistiskās raķetes.
"Krievija, visticamāk, vienojās par papildu Irānas ieroču sūtījumiem, jo kara laikā Ukrainā tika izsmelti tās spārnoto raķešu un dronu krājumi, īpaši Krievijas kampaņas laikā pret Ukrainas kritisko infrastruktūru (..) Krievija, visticamāk, turpinās vērst dronu un raķešu triecienus kritiskajai infrastruktūrai, cenšoties kompensēt savu konvencionālo spēku neveiksmes frontē," secina ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
#Iran plans to send more combat drones and new ballistic missile systems to #Russia for use in #Ukraine, likely further strengthening Russia’s reliance on Iranian-made weapon systems. https://t.co/FyPJjqHCUD pic.twitter.com/bHOUYmknLI
— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) November 2, 2022
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
