Ukraina Krievijā izveidojusi sabotāžas aģentu tīklu, kuru apgādā ar kaujas droniem

ASV amatpersonas uzskata, ka proukrainiskie aģenti maija sākumā veica dronu uzbrukumu Kremlim, bezpilota lidaparātus palaižot Krievijas teritorijā nevis no Ukrainas. Tajā pašā laikā nav skaidrības, vai arī triecieni dzīvojamajā rajonā netālu no Maskavas un naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas dienvidos veikti no lielvalsts teritorijas un vai tos arī paveica proukrainiskie aģenti.

Tomēr ASV amatpersonas uzskata – Ukraina Krievijas iekšienē ir izveidojusi sabotieru tīklu, kuru veido Ukrainas atbalstītāji un darbinieki, kas labi apmācīti šāda veida karadarbībā. Tiek arī lēsts, ka Ukraina šo tīklu nodrošina ar valstī ražotiem droniem. Avoti CNN pauduši, ka nav pierādījumu – kāds no triecieniem Krievijā būtu veikts, izmantojot ASV piegādātus dronus.

Droni Krievijā varētu būt ievesti kā kontrabanda

Nav pārliecinošas skaidrības par to, kādā veidā droni nogādāti ienaidnieka teritorijā, taču amatpersonas norāda – Ukraina ir izveidojusi labi praktizētus kontrabandas maršrutus, kurus teorētiski varētu izmantot arī gatavu dronu vai to daļu nosūtīšanai uz Krieviju.

Teorijai par iespējamiem kontrabandas ceļiem piebalso arī Eiropas izlūkdienestu amatpersonas, kas akcentē – Krievijas un Ukrainas robeža ir plaša un grūti kontrolējama, tāpēc ir "’auglīga’’ nelegālu preču plūsmai. Šādu praksi ukraiņi patiesībā piekopjot jau gadiem, kopš atrodas karā ar Krieviju atbalstošajiem spēkiem.

Kāds no avotiem arī uzsvēris – nauda dara brīnumus.

Tiesa, ASV izlūkdienestiem nav simtprocentīgas skaidrības, kas pārvalda šīs piegādes, tomēr izskan versija, ka iesaistīti varētu būt Ukrainas izlūkdienesti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir devis vadlīnijas izlūkiem un drošības dienestiem to pilnvarās, taču ne visām operācijām jāsaņem valsts galvas atļauja, CNN pauduši avoti.

Ukrainas Drošības dienesta vadītāja preses pārstāvis, komentējot šo apgalvojumus, vien norādījis, ka dronu triecieni Krievijas teritorijā tikai turpināsies. Savukārt konkrētus gadījumus dienests būs gatavs komentēt tikai tad, kad Ukraina uzvarēs.

Ukraina mēnešiem gatavojās ne tikai pretuzbrukumam

Dronu triecieni dažnedažādai Krievijas infrastruktūrai sākās pirms vairākiem mēnešiem, taču pēdējās nedēļās pastiprinājušies. Tiek lēsts – līdzīgi kā Ukraina ilgstoši gatavojusies vērienīgajam pretuzbrukumam savā teritorijā, tā vairāku mēnešu garumā strādājusi pie pienācīgu resursu sagatavošanas sabotāžām lielvalsts teritorijā, norāda viens no CNN avotiem.

Ukrainas militārā izlūkdienesta priekšnieks Kirilo Budanovs it kā mērķtiecīgi rosinājis dažāda veida operācijas pret Krieviju un augstu vērtē simboliskus aktus, paudusi kāda ASV amatpersona. Piemēram, klasificēti Pentagona dokumenti, kas tika nopludināti šī gada sākumā, atklāj – ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde mudinājusi Budanovu "’atlikt’’ uzbrukumu Krievijai pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienā. Militārists tam piekritis, taču, kā akcentē CNN, droni Maskavā manīti četras dienas vēlāk, proti, 28. februārī.

Kāds cits nopludināts ASV izlūku ziņojums vēsta – Zelenskis februāra beigās "’ieteica triecienus Krievijas [bruņoto spēku] izvietošanas vietām Rostovas apgabalā’’, izmantojot dronus, jo Ukrainai nav tālās darbības rādiusa ieroču, kas spētu mērķi sasniegt no tās teritorijas.

Nav zināms, vai Zelenska plāns ir ticis realizēts, bet nenoliedzams ir fakts, ka Rostovas apgabalā pēdējā gada laikā pret naftas objektiem raidīti dronu triecieni un tie aizdegušies.

Pats Budanovs apgalvojumus, ka Ukraina vainojama arī pie "’krievu pasaules’’ ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas slepkavības, komentējis, sakot: "’Mēs esam nogalinājuši krievus. Un mēs turpināsim nogalināt krievus jebkurā pasaules malā līdz pilnīgai Ukrainas uzvarai.’’

Dronu triecieni novērš okupantu uzmanību

Publiskajā telpā ASV amatpersonas nosodījušas dronu triecienus Krievijas teritorijā, brīdinot par iespējamu kara eskalāciju. Taču ASV un Rietumu avoti CNN pauduši, ka, viņuprāt, pārrobežu uzbrukumi ir gudra militārā stratēģija, kas varētu Krieviju piespiest novirzīt resursus savas teritorijas aizsardzībai, kamēr Ukraina gatavojas savam vērienīgajam pretuzbrukumam.

Arī Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs otrdien, 30. maijā, žurnālistiem sacīja – Ukrainai ir "’tiesības virzīt savus spēkus ārpus tās robežām, lai grautu Krievijas spēju projicēt spēku pašā Ukrainā. Likumīgi militārie mērķi ārpus tās robežām ir starptautiski atzīti kā daļa no nācijas pašaizsardzības… Mums tas būtu jāatzīst.’’

Pašas Ukrainas amatpersonas privāti izteikušās, ka plāno turpināt uzbrukumus Krievijas iekšienē, jo tā ir laba uzmanības novēršanas taktika, kas krievu okupantiem liek pievērsties savai drošībai "’mājās’’, CNN sacījusi kāda ASV amatpersona.

To apstiprina arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūku informācija, proti, Ukrainai labvēlīgo partizānu grupu uzbrukumi un dronu triecieni Belgorodā piespieduši Krieviju izvietot "’visu militāro ugunsspēku savā teritorijā’’.

"’Krievijas komandieri tagad saskaras ar akūtu dilemmu – vai stiprināt aizsardzību Krievijas pierobežas reģionos vai nostiprināt savas pozīcijas okupētajās Ukrainas teritorijās,’’ sacīts britu izlūku ziņojumā