Ukraina sper soli pretī miermīlīgam risinājumam

Ukraina otrdien Minskā parakstīja vienošanos ar separātistiem, Krieviju un Eiropas novērotājiem par to, ka separātistu kontrolētajās teritorijās varētu notikt vietējās vēlēšanas. Tas pavērtu ceļu miera sarunām ar Maskavu.

Ukrainas piekrišana tiek uzskatīta par jaunās vadības vēlmi spert soļus bruņotā konflikta atrisināšanai, kurā kopš 2014. gada ir nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku un pārvietoti vairāk nekā miljons cilvēku. Tikmēr Ukrainā ne visi ir mierā ar panākto vienošanos, un tā izraisījusi protestus.

"Tas nav nekas cits kā nožēlojams papīra gabals, kas mums tiek uzspiests, lai bruģētu ceļu Ukrainas kapitulācijai Maskavai," uzskata nacionālistiskās partijas "Svoboda" līderis Olehs Tjagniboks.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraida bažas par pārmērīgu piekāpšanos separātistiem, sakot, ka vēlēšanas notiks tikai tad, kad Ukraina atgūs pilnu kontroli pār robežu ar Krieviju. Zelenskis uzstāja, ka vietējās vēlēšanas notiks saskaņā ar Ukrainas likumiem, kas nozīmē, ka visiem kandidātiem un politiskajām partijām vajadzētu būt atļautām kandidēt. Separātistu līderi iepriekš šo ideju ir noraidījuši, sakot, ka viņi neatļaus vadīt Ukrainas partijām.

Vienošanās izstrādāta atbilstoši tā dēvētajai Šteinmeiera formulai. To savulaik piedāvāja Francija un Vācija, un tā nosaukta bijušā Vācijas ārlietu ministra, tagadējā prezidenta Valtera Šteinmeiera vārdā. Atbilstoši šim risinājumam, Luhanskas un Doņeckas apgabali saņemtu īpašu statusu Ukrainā tikai pēc godīgām un demokrātiskām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks saskaņā ar EDSO standartiem. Taisnīgas un demokrātiskas vēlēšanas, cita starpā, paredz, ka šajās teritorijās nedrīkst atrasties nelegāli bruņoti cilvēki, savukārt starptautiskajiem novērotājiem un žurnālistiem jābūt iespējai brīvi strādāt.