Ukraina vēlas vēl vienu miera samitu. Krievija atsakās tajā piedalīties

Jūnija vidū Šveicē notikušajā pirmajā miera samitā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji. Krievija netika uzaicināta, vairākas valstis nosūtīja zema līmeņa delegācijas. Daudzas no šīm valstīm, kā arī Ķīna, kas nepiedalījās sanāksmē Šveicē, jau sen iestājās par to, ka sarunās būtu jāiesaista Maskava. Pekina kopā ar Brazīliju ir izvirzījušas savus priekšlikumus, lai izbeigtu karu Ukrainā. Tomēr dažas ASV amatpersonas apšauba, ka samits, kurā piedalīsies Krievija, notiks.

Ārlietu ministra vietnieks Mihails Galusins Krievijas propagandas kanālam "Ria" sacīja, ka ir zināmas Kijivas idejas par vēl vienu sanāksmi pēc jūnija vidū Šveicē notikušās konferences. Krievijas skatījumā šādā konferencē atkal tiktu apspriesti vienīgi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska priekšlikumi, bet citas miera iniciatīvas tiktu ignorētas. "Mums šādi ultimāti ir nepieņemami, un mēs šādos samitos nepiedalīsimies," paziņoja Galusins.

Vēlme pēc vēl viena samita ir skaidra norāde uz steigu paspēt vienoties pirms ASV vēlēšanās, kurās šobrīd līderos izvirzījies bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš jau iepriekš norādījis, ka ievēlēšanas gadījumā līdz inaugurācijai janvārī spēs panākt mieru Ukrainā. Tāpat Tramps iestājas par palīdzības samazināšanu Kijivai cīņā ar Putinu.

Ukraina vēlas izmantot samitu, lai panāktu vienošanos svarīgākajos punktos miera sarunu uzsākšanai. Šveices samitā galvenā uzmanība tika pievērsta kodoldrošībai, pārtikas nodrošinājumam un nolaupīto bērnu atgriešanai, un tieši šajos jautājumos varētu tikt nodibināts sākotnējais kontakts ar Krievijas amatpersonām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, otrdien uzstājoties Reigana institūtā Vašingtonā, aicināja ASV palīdzēt organizēt otro samitu, lai tas būtu "spēcīgāks un patiesi izšķirošs turpmākā kara gaitā".