Ukrainai būs jāatmaksā ES aizdevums tikai tad, ja agresorvalsts Krievija segs karā nodarītos zaudējumus
Pēc sarunām 16 stundu garumā Eiropas Savienības līderi vienojušies par 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Ukrainai. Taču tā arī nav izdevies pieņemt lēmumu par iesaldētās Krievijas naudas izmantošanu šādam aizdevumam. Vienošanās panākšana izgāzās tāpēc, ka iebildumus turpina uzturēt Beļģija, kur glabājas lielākā daļa iesaldētās naudas.
Eiropas Savienības līderu tikšanās krietni ieilga un noslēdzās vien ap plkst. 3.00 naktī uz piektdienu, kad tika paziņots, ka izdevies panākt vienošanos par aizdevumu Ukrainai. Nākamajos divos gados Eiropas Savienība aizdos 90 miljardus eiro. Ukrainai šī nauda būs jāatmaksā tikai tādā gadījumā, ja Krievija segs karā nodarītos zaudējumus.
Briselē uzskata, ka panāktā vienošanās arī stiprinās Ukrainas pozīcijas sarunās par karadarbības izbeigšanu.
"Šodien pieņemtie lēmumi ir izšķirīgs ieguldījums, lai Ukrainā panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. Jo vienīgais veids, kā panākt, ka Krievija sēžas pie sarunu galda, ir padarīt stiprāku Ukrainu. Šodienas lēmumi nodrošinās Ukrainu ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai tā varētu aizstāvēt sevi un atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus," norāda Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Lai piešķirtu finansējumu Ukrainai, Eiropas Savienība naudu aizņemsies starptautiskajos tirgos. Visas dalībvalstis gan nebūs iesaistītas. No saistību uzņemšanās ir atbrīvotas trīs valstis – Ungārija, Čehija un Slovākija -, kas neatbalsta aizdevuma piešķiršanu un draudēja to bloķēt.
"Es domāju, ka tas ir slikts lēmums. Visi pārējie, izņemot čehus un slovākus, uzskata, ka tas ir labs lēmums. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi slikts lēmums, kas Eiropu tuvina karam. Tas ir nosaukts par aizdevumu, bet Ukrainai šī nauda, protams, nekad nebūs jāatmaksā. Tāpēc tā būtībā ir zaudēta nauda," saka Ungārijas vadonis Viktors Orbāns.
Eiropas līderiem tā arī neizdevās vienoties par to, lai Ukrainai piešķirtu tā saukto reparāciju aizdevumu, kam izmantotu līdz pat 210 miljardiem eiro no iesaldētās Krievijas naudas. Bažās no iespējamas tiesvedības, pret to kategoriski iebilda Beļģija, kur glabājas lielākā daļa iesaldētās naudas.
Beļģijas premjera Barta de Vēvera vērtējumā šajā gadījumā svarīgākais gan ir tas, ka Ukraina saņems Eiropas Savienības finanšu palīdzību.
"Es to uzskatu par uzvaru arī tiem, kas vēlējās panākt reparāciju aizdevumu, jo viņi visaktīvāk iestājās par to, ka Ukrainai ir jāpiešķir finansējums. Viņi var doties mājās kā uzvarētāji, jo Ukraina saņems naudu – jā, varbūt ne tādā veidā, kā viņi to bija iecerējuši. Bet, kā vēsta paruna, nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis, galvenais, lai tas ķer peles," saka de Vēvers.
Par Eiropas līderu nespēju panākt vienošanos gandarīts var būt Kremlis. Krievijas diktators Vladimirs Putins jau paziņojis, ka iesaldētās naudas izmantošana, lai palīdzētu Ukrainai, būtu uzskatāma par laupīšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
