Ukrainas brīvprātīgo vienībām pievienojas arvien vairāk sieviešu
"Bučas raganas" – tā sevi dēvē Ukrainas brīvprātīgo sieviešu aizsardzības vienība, kuras uzdevums ir notriekt Krievijas dronus. Sīvo kauju dēļ arvien lielāki karavīru papildspēki nepieciešami frontē, tāpēc Ukrainas bruņotie spēki savās rindās uzņem arī sievietes.
Kad nakts melnumā atskan gaisa trauksme, sievietes pilnā ekipējumā steidz pildīt dienesta pienākumus. 27 gadus vecā Angelina pirms nepilniem diviem mēnešiem pievienojās mobilajai pretgaisa aizsardzības vienībai. Tajā darbojas piecas sievietes, kuras sevi sauc par "Bučas raganām".
Kad koku ieskautā vietā netālu no Bučas ieņemta pozīcija, viņas dažu sekunžu laikā ir gatavs izpildīt savu uzdevumu – notriekt Krievijas dronus. Ar tiem okupanti ukraiņus terorizē katru dienu. Dronu šoreiz notrieca cita tuvumā esošā vienība.
Pretdronu vienības visu nakti pavada, braucot no savas bāzes uz mežu un atpakaļ. Pozīcijās nereti nākas būt pat vairākas stundas, lai sagaidītu īsto brīdi, kad izšaut.
Katrs notriektais drons ir liels atvieglojums.
"Tas nozīmē, ka varu dot kaut nelielu pienesumu, lai nodrošinātu, ka mana mamma mierīgi guļ, lai brāļi un māsas mierīgi var iet uz skolu un satikties ar draugiem, lai arī mani krustdēli var uzaug zem nosacīti mierīgām debesīm."
Mobilajām brīvprātīgo vienībām, kuru uzdevums ir notriekt dronus, pievienojas arvien vairāk sieviešu, jo vīriešu papildspēki nepieciešami frontē valsts austrumos. Bučas aizsardzības spēkos aizvadītajos mēnešos iestājušas vismaz 70 sievietes.
Tā ir daļa no centieniem valsts mērogā rekrutēt nepilna laika brīvprātīgās, lai papildinātu brīvības cīnītāju rindas. Brīvprātīgo vienībās iestājas sievietes ar ļoti atšķirīgu pieredzi – no mājsaimniecēm līdz ārstēm, kā Angelina. Viņa ir anestezioloģe.
Kopā ar savu draudzeni Angelina šovasar pamanīja plakātu ar paziņojumu par sieviešu rekrutēšanu, un ne mirkli nevilcinājās – aizsardzības vienībā abas iestājās tajā pašā dienā. Šādi viņas rīkojušās, zinot, cik daudz ukraiņu vīriešu tiek ievainoti karalaukā. Arī Angelinas draugs ir karavīrs, viņi iepazinās slimnīcā, kur viņam ārstēja ievainojumu kājā.
"Es ārstēju karavīrus, kurus atved no frontes līnijām. Slimnīcā viņi nonāk trīs līdz piecu dienu laikā pēc ievainojuma gūšanas. Es redzu šo puišu acis, kuriem vēl visa dzīve būtu priekšā, bet ievainojumi mēdz būt tādi, ka izredzes izdzīvot ir mazas. Karavīru ārstēšana mani ļoti motivē," saka Angelina.
Lai gan kopumā sievietes nav plaši pārstāvētas bruņotajos spēkos, viņu pienesums ir ļoti svarīgs. Angelina ir pārliecināta – jo vairāk sieviešu tiks apmācītas, lai darbotos teritoriālajos aizsardzības spēkos, jo Ukrainas debesis būs drošākas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
