Ukrainas drošības krīze: kāds ir agresora militārais pārspēks?

Lai arī kopš Krimas aneksijas Ukraina ir krietni vairojusi savu militāro potenciālu, bez sabiedroto atbalsta tai būtu vēl izaicinošāk turēties pretī ievērojamajam Krievijas pārspēkam.

Krievijas militāro izdevumu apmēri ierindo to pasaules valstu pirmajā pieciniekā. 2020. gadā Krievijas aizsardzības budžets sasniedza 61,7 miljardus dolāru, kas veidoja 11,4 procentus no kopējiem valdības izdevumiem.

Salīdzinājumam: Ukrainas militārie izdevumi bija desmit reižu mazāki – 5,9 miljardu dolāru jeb 8,8 procenti no valdības izdevumiem, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SSMPI) dati. Viens pret četri – šādu attiecību veido abu valstu karavīru skaits.

Kā ziņots, pēdējo nedēļu laikā Krievija ir palielinājusi savu militāro klātbūtni pie robežas ar Ukrainu. Tiek lēsts, ka pierobežā ir koncentrēti aptuveni 100 000 karavīru, no kuriem aptuveni 20 000 ir izvietoti netālu no separātistu pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas "republikām".

Nozīmīga Krievijas priekšrocība ir tai lojālie kaujinieki, kas jau cīnās separātistu karā Austrumukrainā, – SSMPI ekspertu Samiru Puri citē "Reuters". Tas dodot iespēju paplašināt apgabalu, kas jau atrodas šo spēku pakļautībā.

Aprakstot plašākas militāras intervences scenārijus, eksperts min iespējamo iebrukumu no valsts ziemeļiem – no Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas, no austrumiem vai no dienvidiem – caur Krievijas anektēto Krimu, jūras spēku uzbrukumu Odesai un Mariupolei. Ukrainas spēki jau no paša konflikta sākuma būtu gandrīz ielenkti.

Kā atzīmē ASV pētījumu organizācijas "Rand Corporation" analītiķis Skots Bostons, izredzes Ukrainai uzvarēt potenciālo karu nav pārliecinošas, tai skaitā ar Rietumu sniegto militāro atbalstu.

Tas gan nenozīmējot, ka šī palīdzība būtu jāpārtrauc. Tomēr tas liecinot, ka Rietumu militārais atbalsts nav efektīvs līdzeklis Krievijas un Ukrainas saspīlējuma atrisināšanā.

"Krievijai ir iespēja veikt liela mēroga ofensīvu, iesaistot desmitiem tūkstošu karavīru, tūkstošiem bruņumašīnu un simtiem kaujas lidmašīnu. Visticamāk, uzbrukums sāksies ar postošiem gaisa un raķešu triecieniem no sauszemes, gaisa un jūras spēkiem, ielaužoties dziļi Ukrainā, lai uzbruktu štābiem, lidlaukiem un loģistikas punktiem," analīzē, kas publicēta "Foreign Policy", modelē Bostons.

Skots Bostons

"Rand Corporation" analītiķis

"Maskavas militārais pārsvars pār Ukrainu ir tik ievērojams, ka jebkāda palīdzība, ko Vašingtona varētu sniegt tuvākajās nedēļās, lielākoties nebūtu izšķirīga konflikta iznākumam, ja tas sāksies."

Jau vēstīts, ka Baidena administrācija līdz ar citu bruņojuma piegādēm apstiprinājusi pārnēsājamo pretgaisa raķešu sistēmu "Stinger" nosūtīšanu uz Ukrainu. Tā ir daļa no 200 miljonu dolāru vērtās aizsardzības paketes.

Kopš 2014. gada pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un iebrukuma Donbasā ASV ir sniegušas vairāk nekā 2,5 miljardu dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai. Palīdzību Ukrainai sniedz arī citas NATO valstis, tai skaitā Latvija.

Atšķirīga ir Vācijas nostāja, kas pagaidām liegusi savu ieroču piegādes Ukrainai. Oficiālās Kijevas vairākkārtēji lūgumi pēc Vācijā ražotā bruņojuma pagaidām Berlīnē negūst atsaucību. Vācija uzstāj uz saspīlējuma risināšanu diplomātiskā ceļā.

Kā iepriekš intervijā tv3.lv akcentēja Ukrainas starptautisko tiesību eksperts Dmitro Kovals, Ukrainas sabiedrība ir norūdīta karam, jo ar pastāvīgiem draudiem un spriedzi sadzīvo jau astoņus kara gadus.

Tomēr, viņaprāt, Ukrainas varasiestādes pārāk maz uzmanības veltījušas tam, lai informētu iedzīvotājus, kā ikvienam rīkoties iebrukuma gadījumā un kā šādos apstākļos funkcionēs valsts.