Ukraiņu kaujas mediķe TV3 Ziņām: Visvairāk sadusmo tas, ka krievi karo ar civiliedzīvotājiem

26 gadus veco Anastasiju TV3 Ziņas iepazina 2022. gada nogalē. Jaunā sieviete ir kaujas mediķe jau no 2017. gada. Visus kara gadus glābusi Ukrainas aizstāvju dzīvības frontes vissmagasākajos flangos, un šeit viņa ir arī šodien — Kramatorskas, Časivjaras virzienā.

Stabilizācijas punkts ir vieta, kur ievainotos karavīrus atved tieši no frontes līnijām. Bieži vien puiši ir kritiskā stāvoklī un viņu dzīvības ir atkarīgas no ārstu prasmēm un spējām viņiem palīdzēt.

Kopš reizes, kad TV3 Ziņas iepriekš viesojās pie Anastasijas situācija ir kardināli mainījusies. Ne tikai frontes līnija ir pienākusi tuvāk, bet arī karš ir mainījies.

"Lielākā daļa ievainoto, kas nonāk pie manis, ir guvuši ievainojumus tieši no droniem. Tie ļoti sarežģī gan pašu evakuācijas procesu, gan loģistiku kopumā. Droni ir mūsu lielākā problēma šobrīd," saka Anastasija.

Viņa turpina: "Tāpat dronu dēļ ne vienmēr izdodas savākt ievainotos, un te es nerunāju par stundām, ir runa par dienām, pat par nedēļām, kad puiši kaujas laukā gaida evakuāciju. Ienaidnieka drona trieciena radītie ievainojumi ir dažādi… Var būt viegli šķembas, bet var būt ļoti smag – norautas ķermeņa daļas. Letāli uzbrukumi…"

Jaunā sieviete saka, ka šie gadi frontē daudz ko mainījuši: "Tas, ko viņi dara,… Man ir tikai viena atbilde – tie ir noziegumi pret mūsu cilvēkiem, ukraiņiem. Bet, zini, es vienmēr cenšos meklēt kaut ko pozitīvu un varu teikt, ka runa ir par mums. Neskatoties uz šo visu, mēs esam kļuvuši spēcīgāki, mēs spējam pielāgtoties tam, kas ar mums notiek un cenšamies kļūt labāki. Kaujas medicīnā, es varu pateikt, ka mēs esam ļoti izauguši un mūsu pieredze šobrīd ir augstākajā līmenī visā pasaulē. Mēs strādājam ar tādiem pacientiem, kuri pat katastrofu medicīnā ir reti gadījumi. Un, ja man būtu pasaulei jānodod kāds vēstījums, – mēs ar savu pieredzi esam gatavi dalīties."

Astoņi gadi glābjot ievainotos pirmajās līnijās – TV3 Ziņas uzdod jautājumu, kur jaunā sieviete pati ņem spēku turpināt.

Anastasija atbild: "Mans spēks, mana iedvesma, mana motivācija ir manas "bulciņas". Kā tu atceries, mēs savus ievainotos varoņus saucam par "bulciņām". Viņi mums nav vienkārša statistika, 300 vai citi skaitļi. Viņi ir svarīgākais, kas mums ir. Es sev varu dot konkrētu atbildi – es šeit esmu katra šī puiša dēļ. Katra izglābtā dzīvība… Es nezinu, vai pasaulē var būt vēl lielāka motivācija. Viņi man ir varoņi tur kaujas laukā, viņi ir mani varoņi šeit, kad es viņus glābju, un viņi būs mani varoņi mūžīgi."

Runājot par šo gadu laikā piedzīvoto Anastasija saka: "Zini, visvairāk mani sadusmo tas, ka Krievija dara ar mierīgajiem iedzīvotājiem. Labi, ja runājam par karavīriem – viss saprotams, mēs esam bruņoti, jūs bruņoti. Bet karot pret neapbruņotu cilvēku, neaizsargātu sabiedrību… Man šeit nav cenzētu vārdu, lai aprakstītu savas sajūtas. Ar ko viņi karo? "Ar sievietēm karojat, ar bērniem, vai ar 95 gadus vecu sirmgalvi, kurš savā dzīvoklī, iespējams, nodzīvo pēdējās dienas?"

Bet par pamieru ar agresorvalsti Krieviju – kaujas mediķe uzsver, ka ar okupantiem nav iespējams ne par ko vienoties."

"Izjutām pamieru tādā veidā, ka tā šeit nebija. Es nezinu, par kādu pamieru šeit vispār var būt runa… Uz manu valsti atnesa karu, manu valsti jau vairākas desmitgades terorizē. Kāds pamiers, par ko mēs runājam? Es personīgi nevienam neuzbruku, es gribēju dzīvot dzīvi savā Harkivā, strādāt par sākumskolas skolotāju." Man taču nevajadzēja viņu Rostovu pie Donas, bet viņi sagribēja manu pilsētu, viņi grib savākt manas valsts teritorijas… Lai gan vispirms viņiem vajadzētu savest kārtībā pašiem savas teritorijas," teic Anastasija.

Nogurums ir visiem, taču padoties šeit neviens negrasās. Vienlaikus nav arī ilūziju, ka karš beigsies ar milzu dzīrēm.

Mediķe saka – uzvara atnāks, bet par to būs samaksāta milzu cena: "Es jau sen esmu izaugusi no ilūzijām, ka viss beigsies ātri. Es lieliski saprotu, ka tad, kad mēs uzvarēsim, un es ļoti ceru, ka tā būs. Vienkārši nebūs, nebūs jautri, priecīgi un viegli pavisam noteikti nebūs. Būs noslēdzies viens periods. Visi ceram, ka tas būs taisnīgi, bet mums nevienu desmitgadi vien naksies cīnīties ar sekām, ko šis karš mums ir atnesis."