Ungārija pērk lēto Krievijas naftu, bet iedzīvotāji par degvielu maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs

Ziņojumā norādīts, ka ietaupījums no lētākas Krievijas naftas faktiski pārvēršas peļņā Ungārijas lielākajam naftas uzņēmumam MOL, kurā daļas pieder fondiem, kas saistīti ar premjerministru Viktoru Orbānu.

CSD analīze liecina, ka 2025. gadā degvielas cenas Ungārijā bijušas vidēji par 18% augstākas nekā kaimiņvalstī Čehijā, lai gan Budapešta joprojām iepērk lētāku Krievijas naftu, kamēr Prāga pārgājusi uz dārgākām alternatīvām.

Laikposmā no 2024. gada janvāra līdz 2025. gada augustam Krievijas jēlnafta bijusi vidēji par aptuveni 20% lētāka nekā citi piegādes avoti, teikts ziņojumā. Tomēr šī atlaide neesot atspoguļojusies zemākās cenās patērētājiem.

"Atkarība no atlaides cenas Krievijas naftas nav nonākusi līdz patērētājiem," CNN sacīja CSD enerģētikas un klimata programmas vadītājs Martins Vladimirovs. "Peļņa no lētās naftas pārdošanas nonāk monopoluzņēmuma MOL kabatā kā virspeļņa, kas netieši finansē Orbāna varas tīklus."

Atkarība pieaugusi pēc kara sākuma

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienība (ES) centās mazināt atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem. Ungārijai, Slovākijai un Čehijai tika piešķirts izņēmums ar nosacījumu pakāpeniski samazināt atkarību.

Tomēr, kā norāda CSD, situācija attīstījusies pretēji – Krievija pērn nodrošināja vairāk nekā 92% Ungārijas jēlnaftas importa, salīdzinot ar 61% pirms kara.

Ungārija saņem naftu pa "Družba" cauruļvadu, kas šķērso Ukrainu, taču tai ir pieejams arī "Adria" cauruļvads no Horvātijas, pa kuru iespējams piegādāt nekrievu izcelsmes naftu. Pētnieki uzsver, ka "Adria" jaudas esot pietiekamas un tranzīta maksas – zemākas nekā "Družba" maršrutā.

"Neraugoties uz pilnīgu piekļuvi alternatīviem maršrutiem, Ungārija ir padziļinājusi atkarību no Krievijas naftas, pārvēršot pagaidu ES izņēmumu par pastāvīgu sankciju apiešanas iespēju," teikts ziņojumā.

Ziņojumā norādīts, ka MOL darbības ienākumi kopš 2022. gada pieauguši par 30% virs pirmskara līmeņa. 30,49% uzņēmuma kontrolē trīs fondi, kas saistīti ar Orbānu, tostarp "Mathias Corvinus Collegium", kas cieši saistīts ar Ungārijas valdību.

Tikmēr Ungārijas premjers ilgstoši uzsvēris, ka Krievijas naftas iepirkšana ļaujot noturēt zemākas enerģijas cenas iedzīvotājiem – apgalvojums, ko CSD pētījums apšauba.

ASV izņēmums un politiskais konteksts

Kad ASV noteica sankcijas diviem Krievijas naftas uzņēmumiem, Orbāns devās uz Vašingtonu lūgt izņēmumu. ASV prezidents Donalds Tramps piešķīra Ungārijai viena gada atbrīvojumu, norādot, ka tai kā sauszemes valstij ir grūti atteikties no Krievijas resursiem.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio kopīgā preses konferencē Budapeštā uzsvēra, ka izņēmums piešķirts arī abu valstu ciešo attiecību dēļ, runājot par "zelta ēru" divpusējās attiecībās.

CSD pētnieki savukārt uzskata, ka Ungārijas izvēle turpināt pirkt Krievijas naftu ir politisks lēmums, nevis loģistiska nepieciešamība.

Pētījuma autori aicina Eiropas Savienību pieņemt Eiropas Komisijas ierosināto regulējumu, kas liegtu Ungārijai un Slovākijai turpināt Krievijas jēlnaftas importu.

"Eiropas enerģētiskā atsaistīšanās no Krievijas ir finiša taisnē. Atliek politiskā griba aizvērt nepilnības, kas joprojām finansē Kremļa kara mašīnu," norāda pētnieki.