Uz nenoteiktu laiku atlikta iecere dibināt Eiropas valūtas fondu
Eiropas Savienībā šobrīd risinās sarunas ne tikai par nākamo daudzgadu budžetu, bet arī par to, ko darīt situācijā, ja kaut kad nākotnē notiktu kaut kas līdzīgs 2009. gada krīzei. Ir iecere izveidot jaunu institūciju, Eiropas valūtas fondu, kas steigtos palīgā valstīm, kas nonāk grūtībās. Tomēr ir daudz strīdu, kādas pilnvaras šādam fondam un no kurienes ņemt naudu, tāpēc idejas īstenošana kavējas.
Februāra sākumā Eiropas Parlaments gatavojās balsot par jaunas iestādes – Eiropas valūtas fonda – izveidi. Ar valūtas fondu bija plānots aizstāt 2012. gadā izveidoto Eiropas Stabilitātes mehānismu, caur kuru nauda nonāk neatmaksājamos parādos iestigušu eirozonas valstu budžetos. Piemēram, tas ar 100 miljardu eiro aizdevumu glābis Spānijas banku sistēmu un deviņus miljardus aizdevis Kiprai.
"Pašreiz tiek veidoti jauni instrumenti situācijai, kur valstij jau ir ekonomikas problēmas, bet situācija vēl nav tik smaga, lai uzsāktu pilnvērtīgu starptautiskā aizdevuma programmu. Tiek sagatavoti priekšlikumi, kā ESM varētu sniegt atbalstu šādām valstīm," saka Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Pārdēvējot to par valūtas fondu, Eiropas Stabilitātes mehānisms kļūtu par pastāvīgu iestādi ar plašākām pilnvarām un lielāku neatkarību. Tomēr iecerei netrūkst pretinieku. Sākot no lielvalsts Vācijas iebildumiem, kura negrib zaudēt tiešu kontroli pār to, kurām valstīm un uz kādiem nosacījumiem piešķirt krīzes aizdevumus, un beidzot ar Eiropas centrālo banku, kurai vienkārši nepatika nosaukums Eiropas valūtas fonds. Tādēļ neilgi pirms parlamenta sesijas, šis jautājums pazuda no darba kārtības.
"Pašreiz nav vienošanās dalībvalstu starpā par statusa pārskatīšanu, līdz ar to vismaz tuvāko gadu laikā Eiropas Stabilitātes mehānisms paliks kā starpvaldību institūcija," saka Dombrovskis.
Pat, ja jautājums būtu nonācis līdz balsojumam, šobrīd nav garantiju, ka tas būtu saņēmis deputātu vairākuma atbalstu. Deputāte, Inese Vaidere, kura bija Eiropas Tautas partiju ēnu ziņotāja par šo jautājumu, uzsver – galvenais, lai fondam atrastu jaunus finansējuma avotus, nevis piemēram, pārdalītu naudu, atņemot to kohēzijas fondiem, no kuriem naudu saņem Latvija.
"Vai, piemēram, mēs varēsim rēķināties ar banku transakciju nodokli, kam dēļ lielo banku ietekmes ir liela pretestība? Tas, protams, skartu tikai spekulatīvos klientus, tāpēc es domāju, ka tā ieviešana ir visnotaļ apspriežama. Bet jautājumu ir daudz, tie ir jārisina un tikai tad mēs varētu izšķirties par šāda vai tāda fonda dibināšanu," teic Vaidere.
Līdz ar to šo jautājumu, visticamāk, risinās jaunais Eiropas parlaments un nākamā Eiropas Komisija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
