Uzņemt bēgli vai atpirkties: ko paredz ES patvēruma politikas reforma?

ES dalībvalstu ministru balsojums notika ceturtdien Luksemburgā. Kā norādīja Zviedrijas migrācijas lietu ministre Marija Malmere Stenergarda, par plānu nobalsoja "ļoti pārliecinošs vairākums". Pret bija divas valstis – Polija un Ungārija.

Vienošanās tika panākta pēc vairāku stundu intensīvām sarunām, neraugoties uz dažu ES dalībvalstu, piemēram, uz Itālijas, Austrijas un Nīderlandes pausto kritiku.

#JHA | The ministers just agreed on a general approach on the Asylum and Migration Management Regulation and the Asylum Procedure Regulation.

(1/2)

— Sweden in EU (@SwedeninEU) June 8, 2023

Vienošanās attiecas uz patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, kā arī patvēruma procedūras regulu, kas veido Eiropas migrācijas un patvēruma politikas pamatu.

Piespiedu solidaritātes princips

Jaunā ES pieeja šajā jomā paredz ieviest tā saukto piespiedu solidaritātes principu migrantu uzņemšanā.

Saskaņā ar vienošanos, kas galu galā tika panākta un kuru tiek solīts apstiprināt vēl līdz jaunajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā, katra valsts būtu atbildīga par noteikta migrantu skaita uzņemšanu.

Tomēr valstis no migrantu uzņemšanas pienākuma varētu arī atpirkties, maksājot par to naudā vai graudā.

Valstis, kas nevēlēsies uzņemt ES ieradušos nelegālos migrantus un bēgļus, varēs palīdzēt tām valstīm, kuras tos uzņems, maksājot tām aptuveni 20 000 eiro par personu, vai arī piešķirot bēgļu uzņemšanai nepieciešamo aprīkojumu vai personālu.

Vienlaikus paredzēts  ieviest arī jaunu paātrinātu robežprocedūru personām, kam, visticamāk, netiks piešķirts patvērums ES. Ja patvēruma meklētājam nav izredžu saņemt patvērumu, viņš nekavējoties tiks nosūtīts atpakaļ.

Visi patvēruma pieteikumi būs jāizskata ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā.

Grib iedarbināt jau no nākamā gada

Briseles mērķis ir panākt, lai jaunais migrācijas regulējums stātos spēkā no nākamā gada.

Līdz tam jaunā kārtība jāapstiprina Eiropas parlamentā. Tā priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsver, ka likumdevēji ir "gatavi nekavējoties sākt sarunas".

Today's agreement by Member States on new migration rules is good news.@Europarl_EN welcomes this breakthrough and is ready to start negotiations immediately to reach a deal before the end of the term.

We can find a way forward.

— Roberta Metsola (@EP_President) June 8, 2023

"Mēs varam aizsargāt savas robežas un atrast pieeju, kas ir taisnīga un humāna pret tiem, kam nepieciešama aizsardzība, stingra pret tiem, kam tā nav nepieciešama, un stingra pret cilvēku kontrabandistiem, kuri ekspluatē visneaizsargātākos," jauno ES pieeju raksturo Metsola.

Varšavai savi aprēķini

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone Luksemburgā panākto vienošanos nosaukusi par "ārkārtīgi nozīmīgu soli" Eiropas Savienības migrācijas politikas jomā.

A hugely significant step for #MigrationEU in JHA @EUCouncil today.

Looking forward to starting trilogues with the @Europarl_EN

We are so much stronger when we work together 🇪🇺

— Ylva Johansson (@YlvaJohansson) June 8, 2023

Arī Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere panākto vienošanos sauc par "vēsturisku panākumu – Eiropas Savienībai, jaunai, solidārai migrācijas politikai un cilvēktiesību aizsardzībai".

Das ist ein historischer Erfolg – für die Europäische Union, für eine neue, solidarische Migrationspolitik und für den Schutz von Menschenrechten. #GEAS

— Nancy Faeser (@NancyFaeser) June 8, 2023

Bet citādi to uztver Varšavā, kura nav atbalstījusi jauno ES migrācijas politiku.

Polijas medijs "RMF FM" min aplēses, ka katru gadu Eiropas Savienībā varētu ierasties aptuveni 30 000 migrantu. Polijai nāktos uzņemt aptuveni divus tūkstošus no tiem.

Tā kā saskaņā ar vienošanos "izmaksas" par katru nepieņemto bēgli ir 20 000 eiro, neesot grūti aprēķināt, ka Polijas atteikšanās uzņemt migrantus varētu izmaksāt līdz pat 40 miljoniem eiro.

Polska i Węgry – przegłosowane. Jest unijne porozumienie w sprawie relokacji migrantów. @RMF24pl https://t.co/HzPTDKsKUE

— Szymańska-Borginon (@Sz_Borginon) June 8, 2023