Uzziņa: kā darbojas ASV vēlēšanu sistēma?

Cilvēkiem Eiropā ASV vēlēšanu sistēma reizēm var šķist neizprotama, jo pie mums līderu izraudzīšanās kārtība šķietami vienkāršāka – cilvēki balso, partijas saņem balsis, to līderi ved koalīcijas sarunas un sadala atbildību.

Tomēr ASV gadījumā jāņem vērā citi faktori cilvēku izvēlēs, un tas, kādēļ ASV pirmie līderi izstrādāja sistēmu, kas teikšanu nedod vienkārši vairākuma atbalstītajam kandidātam.

Vienmēr jāatceras, ka katrās vēlēšanās runa ir tieši par Amerikas Savienotajām Valstīm – vēlēšanas faktiski notiek visā valstī, tomēr ļoti svarīgi, par ko lemj katrs štats.

Štatiem, daļēji pēc iedzīvotāju skaita, tiek piešķirtas balsis elektoru kolēģijā. Tās saņem kandidāts, kurš štatā izcīna uzvaru. Visos štatos, izņemot Meinu un Nebrasku, uzvarētājs saņem visas balsis uzvaras gadījumā, tādēļ nav atšķirības, vai par kandidātu nobalso, piemēram, 55 vai 75 procenti vēlētāju – uzvara ir uzvara jebkurā gadījumā.

Kopējais elektoru kolēģijas balsu skaits ir 538. Tas kandidāts, kurš pirmais iegūst vismaz 270 balsu ir uzvarējis.

Šī sistēma rada precedentus, kuros kandidāts, kurš visā valstī izcīnījis vairāk balsu, var arī zaudēt vēlēšanās, dažreiz pat pārliecinoši. Pēdējās piecās vēlēšanās tā noticis divreiz. Piemēram, Floridas štatu, kas teju katras vēlēšanas ir tā saucamais svārstīgais štats – tajā grūti prognozēt uzvarētāju līdz pēdējam brīdim. Floridai ir 29 elektoru balsis. Tikpat ir Ņujorkai. Vairāk ir tikai Teksasai un Kalifornijai. Uzvarētājs Floridas štatā, tēlaini izsakoties, būs 29 soļus tuvāk uzvarai – no nepieciešamajiem 270.

Pirms četriem gadiem Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni vien par nedaudz vairāk kā vienu procentu. Tomēr ar to pietiek, lai pretī Trampa vārdam Floridā būtu 29 balsis, bet Klintones – nulle.

Vēlēšanu nakts reportāžas skatās miljoniem cilvēku – jau tuvāk rīta pusei bieži vien ir zināms uzvarētājs, vai nu mediji to nosauc, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vai pretinieks saka piekāpšanās runu.

Taču šogad raitu procesu prognozē retais. Rekordliels skaits cilvēku izmanto iespēju balsot iepriekš, kā arī izmantojot pastu. Cilvēki uzsver, ka pandēmijas laikā nevēlas stāvēt pārpildītos iecirkņos.

Štati gatavojas milzīgai aktivitātei. Iecirkņi nodrošina papildu darbarokas, ja tas būs nepieciešams.

"Gubernators mums devis pieeju 400 Nacionālās gvardes biedriem, ja nu mums aptrūkstas palīgi vēlēšanās visā štatā," norāda Viskonsinas štata Vēlēšanu komisijas vadītāja Megana Volfa.

Savukārt Vašingtonas štata Kinga apgabala vēlēšanu biroja vadītāja Kendala Hodsone stāsta: "Cilvēki strādā, šobrīd veic 10 stundu maiņas, lai pārliecinātos, ka mēs tiekam galā ar papildu darba nastu. Mūsu mērķis ir reģistrēt pēc iespējas vairāk balsu vēlēšanu naktī. Cilvēki smagi strādā, lai mēs to varētu paveikt."

Atšķiras štatu balsu skaitīšanas kārtība – daži agrās balsis jau saskaitījuši, daži to darīs vēlēšanu dienā. Jāņem vērā arī pasta balsojumu laika nobīde – sūtīšanas laiks uz iecirkni. Šie faktori var novest pie galīgo vēlēšanu rezultātu paziņošanas ne tikai vairākas stundas, bet pat dienas vēlāk.

"Es uzskatu, ka amerikāņiem ir kritiski svarīgi saprast, ka mēs varam neuzzināt rezultātus vēlēšanu naktī vai pat dienu vai divas pēc tam. Amerikāņiem jāsaprot, ka tas nav nekas slikts. Tā nav kļūmīgas sistēmas vai izgāzušos vēlēšanu pazīme," saka Džordžtaunas Universitātes profesors Džošua Gelcers.

Līdztekus izvēlei par valsts prezidentu, iedzīvotāji atstāj savas balsis par vēl, dažreiz pat daudzām lietām. Ja sakrīt termiņu beigas, jābalso arī par pārstāvjiem kongresa apakšpalātā kā arī Senātā, štatu ģenerālprokuroriem un citiem amatiem. Tāpat štati var lemt biļetenam pievienot referendumus par nozīmīgiem jautājumiem.