Vācijā energokrīzes dēļ slēdz maiznīcu ar 90 gadu senu vēsturi

Šlehtrimenas vecvecāki pirms Otrā pasaules kara Ķelnē nodibināja maiznīcu.

Pirms 28 gadiem 58 gadus vecais vīrietis pārņēma uzņēmumu no sava tēva un pārveidoja to par bioloģisku veikalu, kurā izmanto tradicionālās receptes un aizliedz ceptuvē izmantot ķīmiskās piedevas.

Tomēr pat šie jaunievedumi neglābs viņu no ģimenes uzņēmuma, kas sastāv no maiznīcas un diviem veikaliem, kuros strādā 35 cilvēki, slēgšanas pēc gandrīz gadsimta.

Tas ir viens no Eiropas enerģētikas krīzes upuriem, ko izraisīja Krievijas dabasgāzes, ko izraisīja Krievijas dabasgāzes samazināšana. To izmantoja mājokļu apsildīšanai, elektroenerģijas ražošanai un rūpnīcu darbināšanai.

Rezultātā enerģijas un elektroenerģijas cenu kāpums ir nospiedis uzņēmumus, kas jau tā cīnās ar citu izmaksu pieaugumu, pieaugot inflācijai.

"Pēdējās nedēļās un mēnešos spriedze ir bijusi neticami liela. No kurienes rodas spriedze? Spriedze rodas no tā, ka ir radušās vairākas papildu krīzes," Šlehtrimens sacīja aģentūrai The Associated Press.

Viņš norādīja, ka materiālu izmaksas pieaugušas par 50 %.

"Tagad ir arī enerģijas izmaksu krīze. Līdz šim mēs esam piedzīvojuši tikai aptuveni 70 % pieaugumu, jo mēs kurinām krāsnis ar dīzeļdegvielu. Ir jābaidās no četrkārša cenu pieauguma," viņš teica.

Šlehtrimens centās taupīt enerģiju, kur vien tas bija iespējams, taču ar to nepietika, lai kompensētu pieaugošos izdevumus.

Viņš arī paaugstināja savas produkcijas cenas, lai segtu strauji augošās izmaksas, bet klienti, kuri arī savelk ciešāk jostas, jo inflācija pieaug, atteicās un pievērsās atlaižu veikaliem, kas pārdod rūpnieciski ražotu maizīti par mazāku samaksu.

Beigu beigās maizniekam nācās atzīt, ka viņš vairs negūst pietiekamu peļņu, lai uzturētu savu biznesu.

Šlehtrimens nav vienīgais maiznieks, kas šobrīd Vācijā cīnās par iztiku.

Mazām, ģimenēm piederošām maiznīcām visā valstī ir grūti segt savas izmaksas.

"Daudzi maizes ceptuvju nozares uzņēmumi ir noraizējušies par to, kā pārdzīvot nākamos mēnešus. Viņi saskaras ar izmaksu cunami," sacīja Vācijas Maiznieku konfederācijas izpilddirektors Frīdemans Bergs.

"Mēs vēlētos, lai mūsu maiznīcām tiktu sniegta finansiāla palīdzība, federālajai valdībai efektīvi, ātri un nebirokrātiski sniedzot atbalstu mūsu uzņēmumiem," piebilda Bergs.

Vācijas valdība šomēnes paziņoja par papildu 65 miljardu eiro (63 miljardu ASV dolāru) investīcijām jaunā pasākumu kārtā, kuru mērķis ir mazināt inflācijas un augsto energoresursu cenu ietekmi uz patērētājiem.

Taču tādiem cilvēkiem kā Šlehtrimens palīdzība var būt par vēlu.