Lai gan Rietumu militārā palīdzība Ukrainai pēdējos mēnešos ir sarukusi par vairāk nekā 40%, alianses līderi sola to atjaunot, uzsverot, ka pastāvīgs atbalsts Kijivai ir būtisks, lai atturētu vēl plašāku Krievijas agresijas izplatīšanos.
"Šodien ministri vēlreiz apliecināja apņēmību palielināt ieguldījumus aizsardzībā, stiprināt militāro ražošanu un turpināt atbalstu Ukrainai. Mūsu bruņotie spēki ir aprīkoti ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem un pilnvarām, lai pildītu savu uzdevumu, mēs turpinām mācīties un pielāgoties, ja tas nepieciešams. Mēs neiesaistāmies "zobs pret zobu" atbildes soļos, taču spējam un darām visu nepieciešamo, lai aizsargātu sevi, palielinātu cenu tiem, kas mūs pārbauda, un skaidri parādītu jebkuram iespējamam pretiniekam — mūsu apņēmība ir nelokāma."
Šodienas sanāksme zīmīga ar to, ka Trampa administrācijas pārstāvji kļuvuši izlēmīgāki. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, kas arī šodien bija klātesošs Briselē, paziņoja, ka Ukraina drīzumā saņems jaudīgāku bruņojumu, atsaucoties uz Eiropas valstu jaunajiem pasūtījumiem no amerikāņu ieroču piedāvājuma.
"Es domāju, ka pasaule redz — mums ir prezidents, kurš patiesi tiecas pēc miera, atbalstot tos, kas ir kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un iestājas par mieru. To jau esam redzējuši citur, un ceru, ka drīz to redzēsim arī Ukrainā. Tieši uz to ir vērsti mūsu centieni — mēs būsim pietiekami stipri, lai to panāktu."
Tomēr jautājums par tāldarbības "Tomahawk" raķešu nodošanu Ukrainai netika iekļauts NATO darba kārtībā — šis lēmums, visticamāk, būs atkarīgs no gaidāmās tikšanās starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV prezidentu Donaldu Trampu šo piektdien Vašingtonā.
Starp skatāmajiem jautājumiem šodien bija arī pašas alianses aizsardzības stiprināšana uz tās austrumu robežas. Reaģējot uz Krievijas dronu un lidaparātu pārkāpumiem Baltijas, Polijas un citu Eiropas valstu gaisa telpā, Lielbritānija paziņojusi, ka līdz gada beigām turpinās gaisa patruļas Polijā, arī Vācija nosūtīs "Eurofighter" iznīcinātājus uz gaisa bāzi Polijā.
"Mums jau ir vairāki "Eurofighter" iznīcinātāji izvietoti Rumānijā, drīzumā daļa tiks pārvietota arī uz Malborku, Polijā. Tas ļaus mums būt aktīvākiem un redzamākiem NATO austrumu robežā. Mēs palīdzēsim stiprināt alianses austrumu flangu, veicot regulārus patruļlidojumus."
Vienlaikus NATO meklē arī risinājumus, kā stiprināt savas gaisa telpas aizsardzību un samazināt nacionālos ierobežojumus, kas varētu kavēt ātru rīcību uz kopīgām drošības krīzēm. Kā norāda NATO vadītājs, aliansei ir jādemonstrē spēks un vienotība, lai novērstu Krievijas turpmāku eskalāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
