NATO aizsardzības ministri tiksies Briselē – diskusiju vidū arī ideja par "dronu sienu"

Jūnijā panāktā vienošanās paredz, ka 3,5% no šiem 5% būs jānovirza tā dēvētajiem "cietajiem" militārajiem izdevumiem — ieročiem, transportlīdzekļiem un munīcijai. Tagad ministri spriedīs, kā praktiski šo mērķi sasniegt.

ASV, kas aktīvi rosinājusi Eiropas valstis palielināt aizsardzības budžetus, vēlas pārliecināties, ka nauda netiek plānota tikai perioda beigām. Kā atzīmē RFE/RL, Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs arī piedalīsies sanāksmē, jo dalībvalstis var ieskaitīt militāro palīdzību Ukrainai savos aizsardzības tēriņos.

"Divreiz jāmaksā" – Eiropas diplomātu bažas

Pēc samita Hāgā vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauduši bažas, ka pašreizējā sistēma nav taisnīga.

Kā medijam anonīmi norādījis kāds Eiropas diplomāts, "mēs būtībā maksājam divreiz – vispirms ASV aizsardzības industrijai un pēc tam vēl pašiem sev".

Cits diplomāts gan uzsvēris, ka "tas ir vienīgais iespējamais risinājums šobrīd, kam tuvākajā laikā pievienosies vēl vairāk valstu".

Ukrainas atbalsts un jaunas ieroču paketes

Diskusijās īpaša uzmanība tiks pievērsta ASV vadītajai iniciatīvai "PURL" ("Prioritized Ukraine Requirements List"), kas ļauj partneriem finansēt Ukrainai paredzētos ASV ieročus.

Līdz šim aptuveni 2 miljardu dolāru vērtībā piegādes, tostarp "Patriot" un "HIMARS" sistēmas, finansējušas Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija. Jaunu 500 miljonu dolāru paketi finansēs arī Beļģija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva un Luksemburga.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo iniciatīvu nosaucis par "stabilas militārās palīdzības garantu", savukārt Vašingtona uzsver, ka tā "stiprina arī ASV aizsardzības rūpniecību".

Eiropas gaisa aizsardzībai jākļūst par prioritāti

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute norādījis, ka Eiropai nākamajos gados gaisa aizsardzībā jāpalielina izdevumi par 400%, ņemot vērā Krievijas dronu uzbrukumus un gaisa telpas pārkāpumus.

Alianses rīcībā šobrīd ir trīs galvenās sistēmas: amerikāņu "Patriot", vācu "IRIS-T" un itāļu-franču "SAMP-T". No tām "IRIS-T" tiek uzskatīta par NATO galveno izvēli, jo tā ir ātrāk pieejama, efektīvāka pret droniem un lētāka par "Patriot".

Debates par "dronu dienu" un NATO Austrumu robežas aizsardzību

Vienlaikus Eiropas Komisija turpina darbu pie pretdronu aizsardzības sienas gar Eiropas Savienības (ES) austrumu flangu, kas būtu daļa plašākas "Eastern Flank Watch" iniciatīvas.

Plānots stiprināt arī sauszemes un jūras robežas, kā arī attīstīt kosmiskās uzraudzības sistēmas.

Tomēr daudzi līderi, tostarp Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Francijas prezidents Emanuels Makrons, ir skeptiski — "dronu siena varētu kļūt novecojusi, vēl pirms tā tiek uzstādīta," vēsta RFE/RL.

Eksperti norāda, ka izšķirošākās sarunas notiks nevis oficiālajā sanāksmē, bet ES aizsardzības ministru vakariņās, kas norisināsies vēlāk tajā pašā vakarā Briselē.

Tieši tur, mazāk formālā gaisotnē, varētu tikt panākti kompromisi par kopīgu Eiropas aizsardzības budžetu, kas varētu sasniegt 130 miljardus eiro nākamajos gados.