"Dronu siena" Eiropā raisa domstarpības: vai Briseles plāns spēs pasargāt no Krievijas uzbrukumiem?

Francijas prezidents Emanuels Makrons medijiem sacījis: "Droni un antidroni ir prioritāte. Bet mums jāsaprot: Eiropai nav iespējams uzbūvēt perfektu sienu. Runa ir par 3000 kilometru robežu – vai tas ir pilnībā īstenojams? Atbilde ir "nē"."

Tikmēr Eiropas aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus, bijušais Lietuvas premjers, šo ideju aizstāv. Viņš sacījis, ka sākotnējais plāns Baltijas valstīm un Polijai izmaksātu apmēram miljardu eiro un pirmās detekcijas sistēmas varētu uzstādīt mazāk nekā gada laikā.

Vienlaikus pats Kubiļus atzinis, ka nosaukums var radīt maldīgu priekšstatu: "Tā nebūs jauna Mažino līnija." Tā ir atsauce uz Francijas aizsardzības nocietinājumiem, kurus Vācija veiksmīgi apgāja Otrajā pasaules karā.

Skepsi pauduši arī Eiropas Parlamenta deputāti. Vācu Zaļo politiķe Hanna Noimana norādījusi: "Ceru, ka neviens neuztver dronu sienu kā vieglu risinājumu mūsu aizsardzības problēmām. Tā nepasargās no kiberuzbrukumiem, nepalīdzēs ar munīcijas ražošanu vai ar sarežģītajām lēmumu pieņemšanas procedūrām."

Nauda jāiegulda visiem, bet "nocietinās" tikai dažus

Plānots, ka projekts tiktu finansēts no ES kopējiem līdzekļiem, taču tas prasa visu dalībvalstu vienošanos. Itālijas un Grieķijas premjeri uzsvēruši, ka Eiropas aizsardzības iniciatīvām jābūt noderīgām visam blokam, ne tikai austrumu robežai.

Taču Somijas premjerministrs Peteri Orpo aicinājis uz solidaritāti: "Mēs esam rādījuši solidaritāti gadu desmitiem – kovida laikā, ekonomikas un migrācijas krīzēs. Tagad ir pienācis laiks solidaritātei drošībā."

Savukārt diplomātiskajās sarunās Kopenhāgenā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs esot asi kritizējis ideju, vēsta "Politico", atsaucoties uz sarunām ar klāt bijušu diplomātu.

100% drošības garantiju nav

Eksperti norāda, ka projekts ir svarīgs, taču ne visaptverošs. Dronu pārtveršanas sistēmas varētu dot priekšrocības reģionālā līmenī, tomēr tās nevar garantēt pilnīgu drošību. "Ja gribam uzvarēt, jātrāpa nevis pa dronu "pirkstiem", bet pa galvu – komandcentriem, loģistiku un ražošanas kapacitāti," medijam sacījis Bertelsmana fonda aizsardzības analītiķis Kristians Mēlings.

Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks atzinis: "Mēs negaidām, ka dronu siena 100% izslēgs jebkādus draudus. Ja kāds meklē absolūtas drošības garantijas, tādu nav. NATO un Eiropai jāmeklē metodes, kas maksimāli palielina mūsu drošību."

Kaut arī diskusijas turpinās, ES līderi Kopenhāgenā piekrita aizsardzības paketei, kurā ietilpst arī dronu sienas izveide. Tomēr projekta izmaksas, termiņi un tehniskās detaļas vēl jāprecizē.

Kā uzsvēra Dānijas premjerministre Mete Frederiksena: "Man patiesībā nav svarīgi, kā mēs to saucam – dronu siena vai Eiropas antidronu tīkls – galvenais, lai tas strādā."