Droni kā NATO "Ahilleja papēdis": kāpēc Eiropas lidostās aizdomīgos lidrobotus nenotriec?
Šonedēļ Dānijas lidostu un militāro bāzu gaisa telpā novēroti vairāki droni, kas izraisījis satraukumu, politiskās debates un jautājumus par valsts spēju reaģēt uz hibrīdām draudiem. Lai gan reāli dronu uzbrukumi nenotika, incidenti piespieda slēgt lidostas, traucēja militārās operācijas un atklāja ievainojamības NATO dalībvalstu spējās sevi aizsargāt.
Kopš pirmdienas, 22. septembra, vairākas reizes novēroti bezpilota lidaparāti virs Dānijas infrastruktūras. Skartas tika Olborgas, Billundas, Esbjergas, Sonderborgas, Kopenhāgenas un Skrydstrup lidostas – pēdējās divas izmanto arī Dānijas Kara gaisa spēki.
Olborgas lidostā divu dienu laikā tika slēgta divas reizes, bet Skrydstrup lidosta, kur dislocēti Dānijas F-35 un F-16 iznīcinātāji, arī ziņoja par dronu lidojumiem. Policija vēlāk apstiprināja, ka notiek arī izmeklēšana par dronu darbību Ziemeļjūras naftas un gāzes platformās un Korsoras centrālajā ostā, vēsta BBC.
"Yle" Kopenhāgenas korespondents novērojis: "Šeit sākusies karsta diskusija, un drošības eksperti, piemēram, medijos, ir jautājuši, kā tas ir iespējams… Vairāk un vairāk cilvēku jautā, kā tas ir iespējams, ka ārvalstu droni vairākas stundas lido virs stratēģiskiem objektiem un netiek notriekti."
Ko paziņojušas amatpersonas?
Ātri sasauktā preses konferencē Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lunds Pulsens raksturoja notiekošo kā "sistemātisku," saucot to par "hibrīdkara uzbrukumu". Viņš uzsvēra, ka "viss norāda uz to, ka šo veicis profesionāls aktors."
Premjerministre Mete Frederiksena norādījusi, ka Krievijas iesaisti "nevar izslēgt," lai gan Maskava "stingri noraida" jebkādu atbildību, nodēvējot incidentus par "iestudētām provokācijām".
Dānijas izlūkdienesta PET direktors Fins Borčs (Finn Borch) uzsvēra: "Mēs esam spējīgi to izdarīt, un Aizsardzības spēki arī ir spējīgi. Mēs varam apturēt dronus vai tos notriekt." Tomēr viņš atzina, ka varas iestādēm vēl nav "skaidrības par to, kāda veida droni tie bija".
Kāpēc droni netika notriekti?
Lielāko neizpratni šajā situācijā radījis Dānijas lēmums novērotos dronus nenotriekt. Dānijas Aizsardzības spēki pamatojuši šo lēmumu ar bažām par iespējamiem krītošiem dronu fragmentiem. Proti, kad gaisā kaut kas tiek notriekts, kaut kas arī nokrīt lejā.
Arī starptautiskie eksperti atbalsta šādu piesardzību. "Es netriektu dronus, ja tie atrodas pilsētā vai lidostā," BBC sacījis asociētais profesors no Dienviddānijas universitātes Kjelds Jensens. "Tiem jānokrīt, un tur, iespējams, izceltos arī citi degvielas vai akumulatoru izraisīti ugunsgrēki, kas arī ir risks, kas jāņem vērā."
Līdzīgu piesardzību paudis arī Dānijas Karaliskā Aizsardzības koledžas akadēmiķis Pīters Vigo Jakobsens: "Ir jāizlemj, vai tas ir bīstamāk nekā ļaut tiem lidot. Bet tas nav ilgtspējīgs risinājums, un mums jāizdomā alternatīvas."
VIDEO: Pētnieks: Krievijas droni pārbauda Eiropas "nervu sistēmu" — kā pareizi reaģēt?
Arī "Deutche Welle" uzrunātie eksperti skaidro, ka dronu notriekšana civilās zonas apgabalos ir ārkārtīgi sarežģīta. Bieži vien no attāluma nav iespējams noteikt, vai drons ir militārs vai rekreācijas mērķiem, un kinētiskie šāviņi ir riskanti, jo atlūzas var nokrist apdzīvotās vietās.
Tāpat lidostām parasti trūkst juridiskas pilnvaras, piemērotu detektēšanas sistēmu un drošu metožu dronu neitralizēšanai, atstājot tās neaizsargātas, neskatoties uz pieaugošo dronu draudu līmeni.
Dronu identificēšana, izmantojot radio frekvences, video pārraides, radaru vai drošības kameras, ir starp lidostu preventīvajiem pasākumiem, taču to apturēšana aizvien ir izaicinājums. Pieaug ierīču skaits, kas paredzētas dronu apturēšanai gan komerciālajā, gan militārajā tirgū, taču lidostu aizsardzības sistēmu modernizēšana ir dārgs pasākums un, visticamāk, prasītu pastāvīgu pilnveidošanu.
ES veidos "dronu sienu"
Dānija gan nav vienīgā, kuras teritorijā pēdējā laikā novēroti droni vai citi lidaparāti. Nesenās nedēļās ar dronu vai neatļautu gaisa telpas šķērsošanu saskārušās Norvēģija, Igaunija, Polija, Bulgārija un Rumānija. Polija pat notrieca apmēram 20 Krievijas dronus septembra sākumā un, līdzīgi kā Igaunija, aktivizēja NATO 4. pantu, kas ļauj konsultēties, kad "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība tiek apdraudēta." Arī Dānija tagad izvērtē, vai rīkoties līdzīgi.
Dānijas tieslietu ministrs Pēters Hummelgords paudis, ka "neizslēdz nevienu versiju attiecībā uz to, kas aiz šī varētu stāvēt."
Ārvalstu mediji atzīmē, ka šie incidenti parāda, cik viegli ir izmantot dronus pret dārgām aizsardzības sistēmām. Kā "Deutche Welle" sacījis "Drone Defence" dibinātājs Ričards Gills: "Cilvēki tagad spēj izdarīt tādas lietas, kuras pirms 10–15 gadiem varēja paveikt tikai ar augstākās militārās spējas palīdzību." Un komerciālās lidostas ir īpaši neaizsargātas šādu tehnoloģiju priekšā.
Lai risinātu šīs problēmas, Dānija paziņojusi par plāniem izveidot "integrētu slāņotu gaisa aizsardzību" un ieguldīt tālās darbības rādiusa ieročos.
Savukārt Eiropas līmenī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aicinājusi izveidot "dronu sienu" gar Eiropas Savienības dalībvalstu austrumu robežām: "Tas nav abstrakts mērķis. Tas ir ticamas aizsardzības pamats," viņa sacīja septembra sākumā.
Pašlaik Dānijas valdība atzīst, ka saskaras ar "jaunu realitāti" Policija paaugstinājusi krīzes līmeni, un gatavojas uzņemt NATO sabiedrotos, lai apspriestu kopīgus pretpasākumus.
Nākotnes ieceres gan nemazina Dānijas sabiedrības mulsumu par šķietami pasīvo, līdzšinējo varasiestāžu rīcību. Droni turpina lidot, lidostas tiek slēgtas, līdz ar to jautājumi par to, vai Dānija un tās kaimiņvalstis spēj tikt galā ar hibrīdkaru, joprojām paliek neatbildēti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
