Vācijas opozīciju apsūdz balsu zvejošanā uz Ukrainas atbalsta rēķina

Kristīgo demokrātu līderis Mercs pirms trim mēnešiem, martā, apsūdzēja Vācijas valdību par to, ka tā līdz šim sniegusi pārāk mazu militāro atbalstu Ukrainai.

Intervijā viņš pauda: "Ja Ukraina zaudēs, mēs visi zaudēsim." Mercs toreiz uzsvēra, ka Vācijai ir jāpalīdz vairāk šajā karā. Jau nākamajā dienā Bundestāgs apsprieda priekšlikumu par "Taurus" raķešu piegādi Ukrainai.

Tomēr šajā nedēļas nogalē Vācijas televīzijā ZDF intervijā Mercs publiski atteicās sniegt lielāku militāru palīdzību kara plosītajai valstij. "Nē, es vienmēr esmu teicis, ka mums vajadzēja darīt vairāk sākumā," intervijā paudis Mercs. "Bet tagad mēs esam 2024. gada 23. jūnijā," viņš sacījis un norādījis, ka jau līdz šim sniegtais atbalsta līmenis ir bijis pietiekams.

Vācijā septembrī ir gaidāmas federālo zemju parlamentu vēlēšanas. "Tagesschau" norāda, ka atbalsts Ukrainai Kristīgo demokrātu ieskatā identificēts kā vājais punkts.

Gan Rietumvācijā, gan Austrumvācijā ir gan turpmāku ieroču piegāžu atbalstītāji, gan pretinieki. Iepretim martā paustajam, ka atteikšanās Ukrainai sniegt lielāku militāro palīdzība "palielina kara risku", jūnijā kristīgo demokrātu līderis Mercs norāda: "Mums jāatrod iespējas izbeigt šo konfliktu."

Septembrī gaidāmajās federālo zemju vēlēšanās Frīdriham Mercam uz spēles likts ļoti daudz. Kristīgie demokrāti vēlas savu kanclera amata kandidātu nākamgad pēc valsts parlamenta vēlēšanām.

Ja Kristīgie demokrāti septembrī sev nodrošinātu vismaz divus no trim federālo zemju premjerministriem, Merca kandidatūru būs grūti pārspēt. Viņa pretinieks, visticamāk, būs Olafs Šolcs.